Taču galvenais pretgaisa aizsardzības spēju attīstības dzinulis ir pēdējo gadu laikā Latvijas un Lietuvas robežas tuvumā izveidotās Krievijas bruņoto spēku aviācijas bāzes. Piemēram, dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas Pleskavas apgabalā 2013. gadā tika atjaunota Ostrovas aviācijas bāze.
Ļoti īsā laika posmā šajā bāzē tika izvietota Sauszemes spēku aviācijas (helikopteru) brigāde. Šīs vienības ekipējumā ir aptuveni 50 paši modernākie kaujas un transporta helikopteri, tajā skaitā Ka-52, Mi-28n un Mi-35. Savukārt Baltkrievijas teritorijā netālu no Lietuvas robežas Krievijas bruņoto spēku bāzē ir izvietots iespaidīgs skaits modernizēto Su-27M3 kaujas lidaparātu, sarunā ar portālu "Delfi" akcentē atvaļināts Latvijas armijas pulkvežleitnants un Baltijas Aizsardzības koledžas mācībspēks Uģis Romanovs.
"Turklāt, vērojot moderno karu scenārijus, pretgaisa aizsardzības sistēmu nozīme ir būtiski aktualizējusies, īpaši Baltijas valstīs," viņš uzsver.
Gaisa telpas aizsardzība sastāv no diviem galvenajiem uzdevumiem – novērošanas un kontroles miera laikā, kā arī pretgaisa aizsardzības uzdevumiem kara gadījumā. Kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvijas sauszemes un gaisa robežas tiek kontrolētas pastiprinātā režīmā, apliecina Aizsardzības ministrija.
Foto: Krievijas iznīcinātājs Su-27
Novērošana un kontrole
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nodrošina nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu un kontroli. Šim nolūkam tiek izmantoti Audriņos, Lielvārdē un Ventspilī uzstādītie radiolokatori AN/TPS-77, atklāj ministrija. Romanovs norāda, ka AN/TPS-77 radiolokatori paredzēti gaisa telpas novērošanai tālās distancēs – līdz 450 kilometru attālumam un 30 kilometru augstumā, tāpēc tagad svarīgi ir domāt par ekipējumu zemu lidojošu objektu identificēšanai.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas radiotehniskie posteņi apvienoti nacionālajos gaisa telpas kontroles centros un reģionālajā Gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrā Lietuvas pilsētiņā Karmēlavā, kas veido vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu BALTNET. Savukārt tā darbojas vienotajā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā NATINADS (NATO Integrated Air and Missile Defence).
Foto: AN/TPS-77 radars
Karmēlavas centrā dien arī Latvijas karavīri, kuri koordinē NATO iznīcinātāju patruļlidojumus Latvijas gaisa telpā, fiksē robežu pārkāpumus un lidojumu noteikumu neievērošanu, kā arī koordinē aktivitātes pret gaisa robežu pārkāpējiem, iesaistot NATO iznīcinātājus un citus NBS resursus, skaidro Aizsardzības ministrijā.
Patrulēšanu Latvijas gaisa telpā nodrošina NATO valstu iznīcinātāji. Jau desmit gadus alianses lidmašīnas savu uzdevumu veic no bāzes Lietuvas pilsētā Šauļos. Sākoties Krievijas agresijai Ukrainā un pasliktinoties drošības situācijai reģionā, patrulēšanas misija ievērojami paplašināta.
"Kopš pērnā gada operācijā iesaistīto lidmašīnu skaits ir četrkāršots un sasniedz 16 patruļlidmašīnas, un daļa iznīcinātāju tiek izvietoti arī Emari bāzē Igaunijā un Malborkā, Polijā," uzsver Aizsardzības ministrijā.
Jāuzsver, ka NATO patrulēšanas misijas Baltijas gaisa telpā ir miera laika uzdevums, kas papildu gaisa telpas kontrolei kalpo arī kā spēka demonstrēšanas līdzeklis pret iespējamo gaisa robežu pārkāpēju, precizē Romanovs.
Kara gadījumā patruļlidmašīnas atgrieztos bāzēs savās valstīs, un tās pakāpeniski tiktu aizstātas ar kaujas operācijām paredzētiem gaisa kuģiem. Visticamāk, drošības nolūkos operācijas tiktu izpildītas, vadītas un kontrolētas ne no Baltijas valstu teritorijas, paredz eksperts.
Zemu lidojošu objektu identificēšana un iznīcināšana
Aizsardzības ministrija norāda, ka pagājušajā gadā valdība ir pieņēmusi lēmumu par papildu 158 miljonu eiro novirzīšanu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai.
Ar šo finansējumu astoņu gadu laikā paredzēts iepirkt un uzstādīt gaisa telpas novērošanas sensorus un radiolokatorus, individuālās pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieročus, veikt sistēmu modernizāciju. Tāpat notiks patruļkuģu aprīkošana ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, taktiskās izlūkošanas spēju attīstīšana, kā arī karavīru apmācīšana.
Pašlaik turpinās darbs pie sensoru un radiolokatoru uzstādīšanas, lai nodrošinātu zemu lidojošu objektu novērošanu un kontroli tajās vietās, kur to nenodrošina esošais ekipējums, atklāj Aizsardzības ministrija.
Foto: Krievijas helikopters Mi-28
Taču pagaidām jāiztiek ar esošo ekipējumu – debesjumu kara gadījumā jāsargā ar Zviedrijā ražotām raķešu sistēmām RBS-70 un "Bofors" zenītlielgabaliem L-70.
Ar 40 milimetru L-70 dižgabaliem ir bruņots Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, savukārt ar RBS-70 raķetēm darbojas Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions. Šīs divas NBS vienības specializējas pretgaisa aizsardzības uzdevumu veikšanā, to darbība tiek aktivizēta pēc nepieciešamības, informē ministrija.
Abi šie ieroču veidi paredzēti zemu un lēni lidojošu objektu, piemēram, helikopteru un transporta lidmašīnu iznīcināšanai. Augstu lidojošas un ātras lidmašīnas bez sabiedroto palīdzības NBS pagaidām neitralizēt nevar.
Romanovs norāda, ka RBS-70 raķešu sistēmas izmanto arī Lietuva, savukārt Igaunija ir izvēlējusies Francijā ražoto sistēmu "Mistral".
Zemu lidojošus helikopterus spēj neitralizēt arī Latvijas bruņojumā esošā prettanku sistēma "Spike".
Pretgaisa aizsardzības ieroči tiek sasaistīti kopējā tīklā ar radariem un komunikāciju moduļiem, stāsta Uģis Romanovs. "Radaru mērķis ir identificēt, atpazīt un iegūt datus par potenciālo mērķi. Savukārt komunikāciju modulis nodrošina informācijas noraidīšanu ieroču operatoram," skaidro eksperts.
Latvijai pieejamie pretgaisa ieroči darbojas sasaistē ar tuvas darbības radariem "Giraffe 40". Tie ir radari ar 40 kilometru darbības rādiusu, stāsta Romanovs. Tas ir aktīvais radars, kurš mērķa identificēšanas nolūkos raida signālu – tas ierīci padara par vieglu mērķi pretiniekam, skaidro eksperts.
Foto: "Giraffe" radars (pa kreisi)
"Taču šo trūkumu var kompensēt, prasmīgi izmantojot apvidu un dažādus taktikas paņēmienus. Vienkāršākais no tiem ir pastāvīga dislokācijas vietas maiņa," uzskata Romanovs. Turklāt mūsdienās visapkārt ir daudz dažādu radaru un raidītāju, kas var daļēji maskēt militāros radarus, viņš papildina.
Svarīgs faktors - apkalpes profesionalitāte
Ieroču efektivitāti lielā mērā nosaka apkalpes profesionalitāte un iemaņas, tāpēc ir svarīgi rīkot apmācības un praktiskās kaujas šaušanas vingrinājumus, kas piebremzēti pēc 2012. gadā notikuša negadījuma Šķēdes poligonā, uzsver pulkvežleitnants.
NBS komandiera štāba preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis portālam "Delfi" skaidro, ka Pretgaisa aizsardzības divizions aktīvi uztur un pilnveido iemaņas, izmantojot mācību simulatorus, kuri ļauj izspēlēt dažādas sarežģītības mērķu iznīcināšanu praktiskajai šaušanai ļoti pietuvinātos apstākļos.
Foto: RBS-70
Simulatori pilnībā neaizstāj kaujas šaušanu poligonā, atzīst Stafeckis. Taču šogad plānots praktisko šaušanu atsākt, kad tiks sakārtoti juridiskie un citi jautājumi, viņš papildina.
"Divizions regulāri piedalās militārajās mācības, kurās pilnveido taktiskās iemaņas, kas ir tikpat būtiskas karavīru profesionalitātē kā praktiska pretgaisa raķetes palaišana," uzsver kapteinis Stafeckis.
RBS-70, L-70 un Mistral:
Raķete paredzēta zemu un lēni lidojošu mērķu – helikopteru un kravas lidmašīnu neitralizēšanai. RBS-70 standarta sistēmu veido raķete ar palaišanas konteineru, trijkājis un optiskais skatu meklētājs. Iekārtu vadīt var viens, bet pārnēsāt trīs cilvēki, liecina vietnes "Army-technology" dati.
Raķete tiek vadīta ar lāzera staru, turklāt operatoram līdz pat trāpījuma brīdim ir jāsaglabā vizuāls kontakts ar mērķi. Ja tas tiek zaudēts, raķete pēc kāda brīža pašiznīcinās.
"Tas nozīmē, ka mākoņains laiks vai sarežģīts apvidus sniedz priekšrocības prasmīgam pilotam," paskaidro Romanovs. Savukārt kā lielu RBS-70 priekšrocību eksperts izceļ raķetes konstrukciju, kurā lāzera sekošanas sensori atrodas astes daļā. "Līdz ar to raķeti identificēt vai neitralizēt ar elektroniskās pretdarbības ierīcēm praktiski nav iespējams," uzsver atvaļinātais pulkvežleitnants.
Atkarībā no raķetes modifikācijas un redzamības apstākļiem RBS-70 šaušanas attālums ir pieci līdz astoņi kilometri, bet lidojuma augstums sasniedz piecus kilometrus. Pieredzējusi apkalpe ieroci var pārlādēt septiņās sekundēs. Raķete detonē kontaktā ar mērķi vai tā tuvumā, sprādzienā izsējot tūkstošiem metāla lodīšu.
RBS-70 sistēma var darboties neatkarīgi, vai sasaistē ar radariem. Viens "Giraffe 40" mobilais radars, kādi ir NBS rīcībā, var tikt savienots ar deviņiem RBS-70 šaušanas posteņiem, nosacīti kontrolējot 175 kvadrātkilometru plašu teritoriju, raksta "Army-technology".
L-70 ir novietots uz četrriteņu platformas, uz grozāmas pamatnes. Lielgabala apkalpē ir divi cilvēki – šāvējs un lādētājs. Ierocis darbojas sasaistē ar radaru, bet to ir iespējams vadīt arī manuāli, raksta tīmekļa vietne "Weapon Systems".
Latvijas rīcībā L-70 nonāca 2000. gadā, kad tos kopā ar PS-70 radariem un uguns vadības sistēmām NBS nodeva Zviedrijas bruņotie spēki, stāsta Romanovs. Tagad šīs sistēmas ir Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljona rīcībā.
"Jāatzīst, ka šo ieroču sistēmu var uzskatīt par arhaisku. Pirmais ieroča prototips tika izgatavots 1947. gadā," norāda Romanovs. Tomēr viņš uzsver, ka tas joprojām ir efektīvi izmantojams stacionāru objektu aizsardzībai pret zemiem un lēniem lidaparātiem, kā arī var tikt izmantots kājnieku vienību iznīcināšanai.
5,5 tonnas smagais L-70 lielgabals spēj šaut ar ātrumu 260 šāvieni minūtē, tā efektīvais šaušanas attālums ir trīs kilometri.
"Šis pretgaisa aizsardzības ierocis Rietumvalstu bruņojumā praktiski vairs nav atrodams," papildina atvaļinātais pulkvežleitnants.
"Mistral" sērijveida ražošanā nonāca 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigās, tagad to izmanto 27 valstīs. 2007. gadā Igaunija noslēdza 60 miljonu eiro vērtu līgumu par "Mistral 2" sistēmu iegādi, liecina vietnes "Army-technology" dati.
"Mistral" uzstādāmas uz automašīnām, kuģiem un helikopteriem, kā arī izmantojamas pārnēsājamā veidā.
Sistēmas pārnēsāšanai nepieciešami divi cilvēki – viens nes raķeti, otrs šaušanas iekārtu. Ierocis kaujai sagatavojams 60 sekundēs.
Galvenā "Mistral 2" raķetes atšķirība no RBS-70 ir "izšauj un aizmirsti" tēmēšanas sistēma. Raķete aprīkota ar aktīvās meklēšanas sensoru un pati seko mērķim. Operatoram mērķis ir jāredz aptuveni divas sekundes, pārējo padara elektronika. Tikmēr RBS-70 operatoram jāseko mērķim līdz pat trāpījuma brīdim.
