Atceres pasākumi un balle tiek rīkota, godinot latviešu karavīru varonību, un tie ir kā atgādinājums, ka katrs no mums var palīdzēt savai Tēvzemei un tās sargiem.
Oskars Kalpaks bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris. 1918. gada 31. decembrī Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra latviešu vienību komandieri.
Sarkanajai armijai uzbrūkot Kurzemes virzienā, Kalpaka bataljons sekmēja Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu un vēlāk uz Liepāju.
Savukārt latviešu studentu korporāciju Lettonia, Selonia, Lettgallia, Talavija un Fraternitas Lettica biedri veidoja Atsevišķās studentu rotas kodolu, kas tika izveidota 1918. gada 20. decembrī. 1919.gada 17.februārī apmēram 200 Atsevišķās studentu rotas karavīrus nosūtīja uz fronti pulkveža Oskara Kalpaka rīcībā, kur Atsevišķo studentu rotu iekļāva Latviešu atsevišķajā bataljonā. Pulkvedis Kalpaks tika ievainots kaujā pie "Airītēm" un no gūtajiem ievainojumiem mira 1919.gada 6.martā.
Pagājušajā gadā Kalpaka ballē tika uzsākta līdzekļu vākšana piemineklim kritušajiem karavīriem Ādažu garnizonā, kuri atjaunotās Latvijas neatkarības laikā, pildot savu pienākumu, gājuši bojā starptautiskajās operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Afganistānā un Irākā. Pildot dienesta pienākumus, Latvija ir zaudējusi septiņus karavīrus: dižkareivi Vitāliju Vasiļjevu (24), virsleitnantu Olafu Baumani (34), dižkareivi Gintu Bleiju (25), dižkareivi Edgaru Ozoliņu (23), dižkareivi Andreju Merkuševu (31), seržantu Voldemāru Anševicu (32) un kaprāli Dāvi Baltābolu (30).
Kritušo karavīru piemineklim Ādažos, kura pirmā kārta tika atklāta pagājušā gada oktobrī, bija nepieciešami vēl 14 348 eiro. Šogad Kalpaka balles izsolē tika piedāvāti vairāki vērtīgi mākslas darbi un grāmatas, kā Latvijas Republikas prezidenta Andra Bērziņa dāvinājums - grāmatu sējums "Latvieši un Latvija", Edgara Vintera glezna "Ziema" un Arta Butes glezna "Pēc copes", kā rezultātā piemineklim būs iespējams ziedot 4500 eiro.
Pieminekļa realizācijai vēl nepieciešami 9848 eiro, tāpēc "Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonds" aicinām Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ziedot šī mērķa sasniegšanai.
Kalpaka balle pirmo reizi tika organizēta 1922. gadā, lai atbalstītu Brīvības cīņās kritušo karavīru ģimenes. 2003. gadā Kalpaka balles tradīcijas un gars tika atjaunots un šogad balle notika jau 13. reizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
