Kandavas bijušā mēra Rolanda Bāreņa "treknajos gados" iegādātās privātmājas izsole Rīgas apgabaltiesā atzīta par nelikumīgu, lai gan šādam lēmumam nav bijis pamata, un tiesneses Ivetas Stuberovskas verdikts, iespējams, veikts eksmēra interesēs, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Rolands Bārenis īpašumu Kandavā kalna galā ar skatu uz Abavas senleju iegādājās "treknajos gados", bankā "Nordea" paņemot teju 800 tūkstošus eiro lielu kredītu. Viņš uzcēlis divstāvīgu namu ar baseinu un vairākas palīgēkas.
2013. gadā Bāreņa karjera domē beidzās. Vēlāk viņš neveiksmīgi kandidēja Saeimas vēlēšanās no "Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) saraksta. Viņa tehnikas firmu "Selkoms" slēdza, kā arī likvidēja Bāreņa šoferu apmācību uzņēmumu "ANS".
Pirms diviem gadiem Bārenis pieteica fiziskās personas maksātnespēju nenokārtoto parādsaistību dēļ pusmiljona apmērā. Viņa māja Kandavā nonāca izsolē.
Īpašuma novērtējums bija 213 tūkstoši eiro. Māju kopā ar garāžām un jaunbūvi elektroniskā izsolē par aptuveni 55 tūkstošiem eiro iegādājās nekustamo īpašumu starpnieks un attīstītājs Jurijs Ivanovs.
Tomēr izsole spēkā nestājās, jo to apstrīdēja būvkompānijas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns. Viņš arī vēlējies iegādāties īpašumu, bet maksātnespējas administratore viņam dalību esot nepamatoti atteikusi.
"Tā kā visiem ir jāievēro izsoles noteikumi – visiem ir jāsamaksā dalības maksa un dotajā gadījumā bija pretendents, kurš dalības maksu nebija samaksājis," raidījumam lēmumu skaidro maksātnespējas administratore Madara Stūrīte.
Garkāns tiesai apgalvoja, ka ticis maldināts, cik maksājumi jāveic, lai viņš varētu izsolē piedalīties un kādā termiņā tie jāiemaksā. Rīgas apgabaltiesa piekrita sūdzības iesniedzējam, atcēla izsoli un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.
Lietu skatot no jauna, izrādījās, ka tieši uzņēmējs Garkāns ir maldinājis tiesu. Viņš norādījis nepareizu datumu, kad viņam dalība atteikta, kā arī iemaksājis nodrošinājuma summu, bet ne dalības maksu.
Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis konstatējis, ka Garkāna sūdzība tiesai vispār nebija jāskata, jo tā iesniegta jau pēc likumā noteiktā termiņa. Trīs Rīgas apgabaltiesas tiesneši ar Ivetu Stuberovsku priekšgalā to nepamanīja.
Stuberovska raidījumam skaidroja, ka, viņasprāt, lietā nav bijuši pietiekami pierādījumi par Garkānam dotā atteikuma pamatotību. Tāpēc viņas vadītais tiesas sastāvs nevarēja izsoli atzīt par likumīgu.
Raidījums norāda, ka aizdomas par Rīgas apgabaltiesas pretimnākšanu Garkānam pastiprina fakts par būvuzņēmēja saistību parādnieku Bāreni. Vēl līdz šā gada 9. janvārim Garkānam piederēja vairākums kompānijā "Reck", kurā Bārenis strādā.
Uzņēmējs Garkāns telefonsarunai neatsaucās, bet īsziņās bija lakonisks, sakot, ka sākumā vēlējies nopirkt labu īpašumu par samērīgu cenu. Vai pirkumā bija ieinteresēts pats vai to lūdza viņa darbinieks Bārenis būvuzņēmējs neprecizēja.
Gan Bāreni, gan Garkānu tiesās pārstāvēja viena un tā pati advokāte Aija Gulbe, norāda raidījums.
Pārdošanas laikā īpašums ievērojami cietis – Bārenis mājai norāvis palodzes, notekcaurules, kalto žogu, ventilācijas un apkures sistēmas.
Administratore Stūrīte uzskata, ka tādējādi Bārenis kavējis maksātnespējas procesu, un policija sākusi krimināllietu.
Lielu daļu mantas gan atrada ar Bāreni saistītos īpašumos. Mantas izsolē izpārdeva. Tomēr decembrī policija lietu izbeidza, jo neesot varējusi pierādīt, vai noņemtās un aizvestās mantas tobrīd piederējušas parādniekam vai viņa sievai, kā to apgalvo Bārenis. Lēmumu administratore pārsūdzējusi, un šobrīd to vērtē prokuratūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
