Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) ieceres par deputāta un izpildvaras amatpersonas interešu konflikta novēršanu pašvaldībās un par novada vai pilsētas domes apmēriem, Kandavas mērs iesaka lauku pašvaldībās pagastu pārvaldniekus pielīdzināt skolu direktoriem un ļaut viņiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
"Pagastos politiski aktīvākie lielākoties ir pārvalžu vadītāji, taču viņi nekandidē vēlēšanās, jo zaudētu pagasta pārvaldes vadītāja amatu, kas ir labāk atalgots," skaidroja Bārenis.
Attiecībā uz diskusiju par deputātu skaitu Kandavas novada pašvaldības vadītājs piekrīt deputātu skaita samazināšanai pašvaldībās. "Pašvaldībās, kurās ir ne vairāk kā 10 000 iedzīvotāju, varētu būt pieci līdz septiņi deputāti," uzskata Bārenis.
Kā ziņots, Sprūdžs sācis strādāt pie jautājuma par interešu konflikta novēršanu, vienlaikus esot gan deputāta, gan pašvaldības darbinieka statusā.
Pašlaik spēkā esošais likums "Par pašvaldībām" paredz amatu savienošanas ierobežojumu tikai attiecībā uz pašvaldības izpilddirektoru un pilsētas/pagasta pārvaldes vadītāju - viņi nedrīkst vienlaikus būt arī pašvaldības deputāti, taču ir būtiski nošķirt vairākas lietas, piemēram, atšķirības starp lielām un mazām pašvaldībām.
"Nenoliedzami - uz lielākām pašvaldībām ierobežojumi būtu apsverami un nosakāmi, bet attiecībā uz mazākajām pašvaldībām strikti aizliegumi var radīt situāciju, kad potenciāli spēcīgi vadītāji un profesionāļi nevēlēsies kandidēt, jo riskēs zaudēt ienākumus," uzskata ministrs.
Piemēram, ierindas deputāts atkarībā no komiteju un domes sēžu biežuma saņem 10 līdz 40 latu mēnesī, jo viņa atalgojums tiek noteikts proporcionāli reāli nostrādātajam laikam. Tas varot radīt risku, ka domē tiks ievēlēti cilvēki bez iepriekšējas pieredzes un izpratnes par pašvaldību darbu, nav izslēgtas arī dažādas nejaušības attiecībā uz personālijām.
Sprūdžs uzskata, ka ir atšķirīgi jāvērtē amati pašvaldībā un pašvaldības iestādē. "Esmu strikti pret to, ka domes deputāts vienlaicīgi ir arī pašvaldības iestādes vadītājs vai pašvaldības centrālās administrācijas departamenta/nodaļas vadītājs vai darbinieks. Šīs lietas nav savienojamas, jo rada tiešās pakļautības attiecības un risku, ka "es kā deputāts" akceptēju šādu domes lēmumu, bet "es kā darbinieks" daru visu, lai reāli to nepildītu," skaidro ministrs.
Viņš norāda, ka šajā situācijā trūkst mehānisma interešu konflikta novēršanai, jo deputāts kā domes daļa nevērsīsies pret sevi kā neizdarīgu vai likumnepaklausīgu darbinieku.
Citādi esot vērtējama situācija attiecībā uz pašvaldības iestāžu darbiniekiem, piemēram, izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri nav tiešās nepastarpinātās attiecībās ar domi. Sprūdžs uzskata, ka šeit nav izteikts interešu konflikta risks, jo domes lēmumi tiek pieņemti attiecībā uz iestādi, par kuru izpildi atbild iestādes vadītājs, un darbinieks vienpersoniski kā iestādes darbinieks nevar iespaidot jautājumu, kurā pats ir ieinteresēts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs sācis strādāt pie jautājuma arī par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās. Ierosme par to, ka mazāks deputātu skaits nodrošinātu konstruktīvāku un efektīvāku pašvaldību domju/padomju darbu, sākotnēji nākusi no pašiem pašvaldību pārstāvjiem.