Foto: LETA
Ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā ''Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu'' šādā redakcijā nav pieņemami, jo ignorē PSRS okupācijas realitāti un zinātnieku rekomendācijas, medijiem izplatītā paziņojumā norādījis LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Kangeris paziņojumā atgādina, ka vēsturnieki LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārskatā ir rekomendējuši atteikties no likuma, jo tas ietver ne vien juridiski nederīgu procesu sadarbības ar VDK jeb čeku konstatēšanai vai nekonstatēšanai, bet ir tiesiski novecojis un konstruē "virtuālo realitāti". Zinātnieki rekomendēja pieņemt ''Atklātības likumu'', kura galvenā tēze bija uztvert okupāciju dokumentus un okupācijas režīma represiju un kontroles pētniecību kompleksi.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumus par publicējamiem čekas dokumentiem, kas paredz, ka jau šogad Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) interneta vietnē publicēs vairākas VDK dokumentu grupas. Atbalstu guvušais priekšlikums paredz, ka 2018. gadā LNA internetvietnē publicēs četras VDK dokumentu grupas: LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas; LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku; LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku.

Komisijas priekšsēdētājs norāda – ir nepieņemami, ja Saeimas politiķi savu politisko izvēli nepublicēt Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūras kadru lietu kolekcijas lietas, Latvijas PSR Ministru padomes lietas, VDK piesegorganizāciju lietas un LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieku dokumentus cenšas attaisnot ar pārmetumiem zinātnieku komisijai bez faktiska pamata.

Tāpat VDK zinātniskās izpētes komisija noraida apgalvojumus, ka pārskats nav iesniegts normatīvajos aktos paredzētajā termiņā, kā arī uzsver, ka komisijai pat nebūtu iespējams publicēt informāciju par VDK aģentu kartotēkas atsevišķiem aģentiem, jo to nepieļauj sevišķās atļaujas pieejai valsts noslēpumam nosacījumi un nepieļauj spēkā esošie normatīvie akti.

Zinātnieki uzskata, ka jāpublicē sadarbības fakta ar VDK tiesu lietas pilnībā, kā arī jāievieš virkne citu korekciju, kas ļautu sabiedrībai pilnībā izprast totalitārās iekārtas funkcionēšanu, nevis koncentrētu uzmanību tikai uz aģentiem, atstājot vēsturiski attaisnotus štata čekistus un komunistiskās partijas vadību.

Kangeris aicina pagarināt likumprojekta trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu un iekļaut atbilstošas normas un terminoloģiju, kuras paredz zinātnieku 2018. gada maijā Saeimai iesniegtais ''Atklātības likums''.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!