Vienā no pierobežas pagastiem Kārsavā dzīvojot Pareizticīgo mācītājs Aleksejs Vinogradovs, kurš ir īpaši pretimnākošs pret cilvēkiem, kuri grib nokārtot dokumentus, lai iebrauktu Krievijā - to TV3 raidījumam "Nekā personīga" (NP) atklājusi kāda skatītāja.
Lai nokļūtu Krievijā, Latvijas iedzīvotājiem nepieciešama vīza. Tā maksā naudu, un dokumentu kārtošana prasa laiku. Alūksnē, Kārsavā, Ludzā, Viļakā, Zilupē un vēl citos pierobežas pagastos dzīvojošie vīzas vietā var pieteikties īpašai atļaujai. Šāda kārtība stājās spēkā 2013. gadā.
Raidījums atgādina, ka starp Latviju un Krieviju noslēgtajā starpvalstu līgumā teikts – atļauju iebraukt valstī var saņemt persona, kam kaimiņvalsts pierobežā dzīvo radi, ir ģimenes kapi vai regulāri jāpiedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos. Vai arī, ja pieder kāds īpašums. Iedzīvotājam jāsaņem dokumentāls apliecinājums, ka viņš kvalificējas vismaz vienai no šīm prasībām. Kārsavas novadā radīta inovatīva pieeja, informē raidījums.
"Nekā personīga" skatītāja raidījumam atklājusi, ka šādu atļauju var saņemt arī tie, kuriem lielajā kaimiņvalstī nav ne radu, ne ģimenes kapu. Pareizticīgo mācītājs Vinogradovs uzrakstot izziņas, ka šie cilvēki ir ļoti ieinteresēti apmeklēt pierobežas svētvietas un baznīcas.
"Viņš tikai uzrakstīs un viss. Tikai vajadzēs samaksāt 20 eiro," raidījumam zināja stāstīt kāds Kārsavas veikala apmeklētājs.
Kārsavas novada domē zina, ka mācītājs aktīvi izsniedz apliecinājumus cilvēkiem. Bet kā tas notiek - to pašvaldība nepārbauda. Šo cilvēku vārdi tiek iekļauti domes sarakstā, ko vēlāk formāli iesniedz robežsardzei, vēsta NP. Pašvaldībai nav ziņu, cik no 6065 vietējiem iedzīvotājiem ir saņēmuši atvieglotās iebraukšanas atļaujas. Domē ir tikai saraksts ar kārsaviešiem, kuri iesnieguši pieteikumus, lai sāktu kārtot dokumentus. 2015. gadā tādu bijis 503. Gandrīz puse - 220 - kā brauciena mērķi norādījuši reliģiskus pasākumus.
Pēc robežsardzes ziņām laikā no 2013. gada jūlija līdz 2016. gadam Latvijas iedzīvotājiem tika izsniegtas 9420 atļaujas. Krievijas iedzīvotājiem iebraukšanai Latvijā - 864 atļaujas.
Krievijā pierobežā atrodas ne tikai baznīcas, bet arī kapi un veikali ar lētākām precēm. 70 kilometrus no Kārsavas ir Ostrova - vieta, kur Krievija pirms dažiem gadiem izvietojusi bāzi ar modernajiem kaujas helikopteriem, atzīmē NP.
Jau iepriekš Latvijas drošības dienesti ieteica iesaistītās iestādes pastiprināti uzraudzīt pierobežas ceļotājus un atļauju izsniegšanas kārtību. Raidījums uzsver, ka tā vietā noticis pretējais. Turklāt, ja iebraucējiem no Latvijas ceļošanas atļauju termiņš tuvojas beigām, viņi nepieciešamos dokumentus var saņemt arī Krievijas baznīcās. Tur tos dodot visiem gribētājiem, vēsta NP
Raidījumam neizdodas sastapt Pareizticīgo mācītāju, kurš palīdz kārsaviešiem nokļūt Krievijā, jo viņš baznīcā nav sastopams. Mācītājs jau kādu laiku esot apslimis. "Nekā personīga" mācītāju sastop viņa dzīvesvietā - Ludzā.
Viņš skaidro, ka pats šādu sistēmu neesot izdomājis. "Pie manis vērsās pirmā cilvēku grupa, kas brauca uz Pečoriem. Viņi paši sagatavoja dokumentu un lūdz uztaisīt. Tad citi. Cilvēki paši nāca. Pusgadu atpakaļ viens, otrs, trešais atnāca. Tā varu teikt. Cilvēki par mani uzzināja, nāca un prasīja," skaidroja mācītājs.
"Ja cilvēks griežas un izskaidro – saka – neesam nekad bijuši un ar bērniem brauksim uz Sebežas baznīcu . Viņi argumentē un saka," skaidro mācītājs, kurš arī atzīst, ka cilvēku sacīto nav iespējams pārbaudīt.
"Ja ir iespēja palīdzēt cilvēkam un ja viņš pat vēršas ar šādu lūgumu, tad, protams. Bet, kas attiecas uz maksu – tad baznīcā nekādas samaksas nav. Ja cilvēks vēlas noziedot, tad tās ir viņa tiesības," apgalvo mācītājs.
Viņš arī NP atklāj, ka cilvēki ar lūgumu - noformēt iebraukšanas atļauju Krievijā, ir vērsušies arī pie citiem garīdzniekiem Ludzā.
"Nekā personīga" atgādina, ka Balvos vēl pirms neilga laika atviegloto ceļošanas vīzu organizēšanā bija iesaistījies vietējais deputāts no "Saskaņas" - Ivans Baranovs. Viņš ar domes vadītāja laipnu atļauju izveidoja un vadīja Starptautiskās sadarbības komiteju. Raidījums norāda, ka tā neko nedarīja. Baranovam amats kalpoja par pamatu, lai viņš varētu kļūt par pašvaldības pārstāvi, kurš vietējo iedzīvotāju vārdā dodas kārtot dokumentus uz Krievijas konsulātu.
Drīz pēc tam Starptautiskās sadarbības komiteju dome likvidēja. Savukārt šonedēļ Baranovs zaudēja arī deputāta amatu - viņam nelabvēlīgi beidzās tiesāšanās ar Valsts valodas centru par latviešu valodas slikto pārzināšanu. Savukārt Kārsavā un citviet pierobežas baznīcās vāji uzraudzītā atviegloto vīzu saņemšana turpinās, svētdien vēsta "Nekā personīga".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
