Šahista un disidenta Garija Kasparova iesniegums piešķirt viņam Latvijas pilsonību neatbilst likuma prasībām, turklāt Saeimas deputātu vidū nav vienprātības par to, vai viņam pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā patiešām pienākas, svētdien vēsta “TV3 Latvija” raidījums “Nekā Personīga”.
No Kasparova saņemtais dokuments neatbilst Pilsonības likumam, kur 11.pantā ir teikts, ka ,,Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā."
Turklāt iesniegumam jāpievieno autobiogrāfija un paziņojums, ka uz pretendentu neattiecas neviens no Latvijas pilsonības iegūšanas ierobežojumiem. Pašreizējā Kasparova iesniegumā visu sastāvdaļu trūkst un tas nav adresēts Saeimai, bet frakcijām, izņemot Saskaņas centru.
Un vismaz pašreiz Sabiedrības Saliedētības komisijai, kam Kasparova iniciatīva jāizskata, to atliks vien noraidīt, lēš raidījums.
Tālāk vai nu Kasparovam būs jāiesniedz jauni dokumenti, vai iniciatīvu par viņa uzņemšanu pilsonībā virzītu 10 deputāti.
Taču raidījums atzīmē, ka ir būtiski, ka pēc politiķu domām, nav saskatāmi Kasparova īpašie nopelni Latvijas labā. Lai gan likums, protams, nenosaka, tieši kādi nopelni uzskatāmi par īpašiem, tomēr, skaidrs, ka tiem ir jābūt, lai pilsonībā uzņemtu.
Kā otra iespēja, lai Kasparovam piešķirtu Latvijas pilsonību, ir īpaša likuma pieņemšana, taču arī šai idejai pagaidām nav jūtams deputātu atbalsts, vēsta raidījums.
Raidījumam pats Kasparovs atzina, ka ir pilnīgi pārliecināts viņš ir "personīgi Putina un viņa režīma ienaidnieku saraksta augšgalā".
Šahista ieskatā, "šis režīms ved Krieviju pretim katastrofai. Katra diena, kad Putins ir amatā, palielina katastrofālas notikumu attīstības iespējas. Bet mums jāsaprot, ka katastrofa Krievijā, vai tā notiks rīt, pēc gada vai vairākiem gadiem, tā skars visus, ne tikai Baltijas valstis vai Aizkaukāzu, bet visu pasauli. Tāpēc cīņai par to, lai Krievijā izveidotos normāla, demokrātiska, pieņemama vara ir nozīmīga daļa manā dzīvē un es domāju, ka Putina režīms visai skaidri apzinās to bīstamības pakāpi, kādu es radu, atrazdamies ārpus tā sasniedzamības zonas."
Kasparovs noliedz, ka būtu domājis par to, ka var pienākt brīdis, kad būs jālūdz politisks patvērums Latvijā, sakot "mēs dzīvojam tādā pasaulē, kur kaut ko uz priekšu paredzēt ir visai sarežģīti, bet es tomēr ceru, ka Latvijas parlamenta lēmums tuvākajā laikā mani atbrīvos no nepieciešamības par to domāt".
"Politisks patvērums, pirmkārt, nozīmē atteikšanos no Krievijas pases un visu attiecību saraušanu. Pašlaik man liekas, kā pie mums saka, es neesmu vēl izsmēlis visas citas juridiskās aizsardzības formas un es ļoti ceru uz Latvijas Saeimas labvēlīgo lēmumu, kas šai tēmai pieliks punktu uz visiem laikiem," "Nekā Personīga" atzīst Kasparovs.
Jeļena Avotiņa- Jekateriņičeva, kura sevi dēvē par Kasparova ģimenes draudzeni un uzņēmusies šī jautājuma virzīšanu, raidījumam apgalvojusi, ka Kasparovs Maskavā jau 1985.gadā publiski uzstājies pret Latvijas okupāciju, tāpēc viņam noteikti ir īpaši nopelni Latvijas labā un Saeimas deputāti solījuši atbalstu. Viņa uzsver, ka "Vienotība" 5.novembrī solījusi atbalstu par pilnīgu dubultpilsonību Kasparovam.
Raidījums atzīmē, ka "Vienotības" politiķu domas par to esot dažādas.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( V) atzīmējis, ka Latvijas interesēs ir piesaistīt šādu cilvēku Latvijai, "jo tas ļaus mums lepoties ar šāda veida pilsoņiem". "Skaidrs, ka viņš kaut kur pilsonību ātrāk vai vēlāk dabūs. Bet, ja mēs varētu redzēt Gariju Kasparovu nesam Latvijas karogu, ja mēs redzētu, ka šis cilvēks arī var dot daudzko mūsu jaunatnei, mūsu šaha skolām, mūsu bērniem, tas būtu liels ieguvums. Un tai pašā laikā mūsu pienākums ir arī ļaut Latvijā apmesties šādiem cilvēkiem," raidījumam atzīmē Pabriks.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ( V) norāda, ka "pilsonība nav nekas tāds, ko kādam met pakaļ vai uzdāvina. Tā ir cieši noturīga saikne ar valsti un tas katrā ziņā nav tikai juridisks akts. Tātad, šis būtu nu tāds ļoti interesants precedents. Jo šobrīd, manuprāt, ne 10. Saeima, ne arī tagad 11. līdz šim nav risinājusi jautājumus, izmantojot šo pantu, lai kādam piešķirtu pilsonību ar likumu. Var to lemt, bet šis ir viens no tiem jautājumiem, kur jāvērtē visi šie aspekti - kādā veidā tas attiecas uz mums gan iekšpolitiski, kādā veidā tas atsaucas ārpolitiski, domājot par pasaules vārdu, kurā pasaulslavens šahists ir vērsies un mēs atrodam juridiskus argumentus, lai šādu lūgumu neapmierinātu. Katrā ziņā..nu ļoti rūpīgi jāvērtē."
Kā atzīmē raidījums, daļai deputātu nepatīk, ka Kasparovs savulaik Krievijā aizstāvēja toreiz pret Putinu noskaņoto Latvijas nepilsoni Vladimiru Lindermanu, kurš vēlāk, atgriezies šeit, Latvijā, organizēja referendumu par krievu valodu kā otro oficiālo. Tāpat deputātus ir aizkaitinājuši Kasparova izteikumi, ka gadījumā, ka Latvija viņu pilsonībā neuzņems, tas nozīmēs, ka Saeima pakļāvusies Krievijas spiedienam.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš raidījumam atzinis: "Jebkurā gadījumā ir nepieciešams saprast, ka var piešķirt par esošiem nopelniem Latvijas labā, pie kam, par īpašiem nopelniem, nevis kaut kāds avansveidīgs šāds personas uzņemšanas fakts."
"Vienotības" deputāts Andrejs Judins izteicies, ka "var teikt, ka viņš ir labs cilvēks, viņš ir, teiksim, sportists ar lielo burtu, viss tas ir neapšaubāmi, bet, jautājums - vai visiem labiem cilvēkiem pienākas Latvijas pilsonība? Es domāju, ka Latvija kā neatkarīga valsts var uzņemt pilsonībā, ja ir pamats, bet nevis tādēļ, ka kāds cilvēks ir ļoti labs."
Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants raidījumam atzinis, ka "jau tiek piesaukta Maskavas roka, ja nu mēs gadījumā neiedosim viņam šo pilsonību". Viņš gan norāda, ka uztver kā spiedienu, tāpēc ir sācis domāt, ka "varbūt mums arī bez viņa Latvijā pietiek cilvēku ar tādu izteiktu lielummāniju".
Kasparovs tomēr palicis pie uzskata, ka lielākā deputātu daļa viņam simpatizēs. Lindermana uzskatus viņš neatbalstot un viņu toreiz aizstāvējis kā jebkuru citu politieslodzīto, kurš sēž Putina cietumos. Ar lielu interesi tiekot gaidīts Saeimas lēmums, vēsta raidījums.
