Pērn veiktajās pārbaudēs atklājies, ka katra otrā sabiedriski nozīmīgajā ēkā (tādā, kur vienlaikus paredzēts uzturēties vairāk nekā simts cilvēkiem) ir bīstamības pazīmes un būtiski ekspluatācijas pārkāpumi. Vairumā gadījumu problēmas bijušas ar ēku nesošajām konstrukcijām.
BVKB vadītājs Pēteris Druķis norāda, ka riska grupā ir izglītības iestādes, slimnīcas un tirdzniecības centri. Tomēr viņš augstos skaitļus skaidro ar biroja darba specifiku: "Protams, ka mēs savās pārbaudēs jau dodamies uz objektiem, kur jau ir paaugstināta bīstamība, tāpēc arī procents ir tik augsts. Nevajadzētu iedomāties, ka tāpēc visas ēkas ir tik sliktā stāvoklī, taču fakts ir tāds, ka uzlabojumi šajā gadījumā no likumdevēju puses ir nepieciešami. Esošais regulējums ir nepietiekams, lai sasniegtu to drošības līmeni, kādu arī pieprasa sabiedrība."
Likums šobrīd nosaka, ka sabiedrisko nozīmīgo ēku īpašniekiem ir jāseko līdzi būves drošībai, un reizi 10 gados jāveic tās apsekošana. Druķis norāda, ka šis termiņš ir pārāk ilgs un pārbaudes būtu jāveic krietni biežāk.
Stingrāka regulējuma nepieciešamībai, kas uzliek par pienākumu ēku īpašniekiem sekot līdzi un atbildēt par ēku drošību, piekrīt arī Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
No pērn pārbaudītajām sabiedriski nozīmīgajām būvēm – 6% atklāti akūti un bīstami bojājumi, ko ēku īpašniekiem bija nekavējoties jānovērš.
