Ja 1997.gadā Latvijā kopējais alus patēriņš bija 7986 tūkstoši dekalitru un 1998.gadā - 7841 tūkstotis dekalitru, tad 1999.gadā tas pieauga līdz 9933 tūkstošiem dekalitru.
Palielinājies arī izdzertā alus daudzums, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 1997.gadā tas bija 32,3 litri, 1998.gadā - 32 litri, bet 1999.gadā - 40,8 litri.
CSP vēstī, ka visvairāk alus cienītāju ir Čehijā, kur 1998.gadā katrs iedzīvotājs izdzēra vidēji 161,1 litru, Vācijā - 127,4 litrus, Īrijā - 124,2 litrus, Luksemburgā - 110,9 litrus, Austrijā - 108,1 litru, Dānijā - 107,7 litrus.
"Uz šo valstu fona Latvija ar izdzertajiem 40,8 litriem 1999.gadā izskatās visai pieticīgi, taču ir valstis, kurās alus patēriņš ir vēl zemākā līmenī," atzīst statistiķi.
Itālijā katrs iedzīvotājs gadā izdzer 26,9 litrus putojošā dzēriena, bet Francijā - 38,6 litrus. CSP piebilst, ka šajās valstīs, acīmredzot dziļas saknes ir vīna dzeršanas tradīcijām.
Savukārt Islandē gadā tiek izdzerts 40,1 litrs alus. Pēc CSP norādītā, ņemot vērā skarbo klimatu, šīs valsts iedzīvotāji, iespējams, dod priekšroku kādam stiprākam dzērienam.
Savukārt Austrālijā katrs iedzīvotājs vidēji gadā izdzer 95 litrus alus, ASV - 83,7, Polijā - 54,1, Lietuvā - 47 litrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
