Zooloģiskā dārza valdē strādā Uldis Želubovskis un Edgars Vītols, kuram jau divus mēnešus, beidzoties bijušā valdes priekšsēdētāja Rolanda Greiziņa amata pilnvarām, uzticēta valdes priekšsēža pienākumu pildīšana.
Likums paredz, ka par valdes locekļa amata konkursa izsludināšanu atbild uzņēmuma dalībnieki, proti, RD. Tā portālam "Delfi" nespēj precizēt konkursa izsludināšanas datumu, bet garantē, ka tāds noteikti būs.
Tagadējais valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vītols portālam "Delfi" atstāsta ar RD runāto, ka jauno valdes locekli sāks meklēt šā gada pāris pirmajos mēnešos.
Vītols stāsta: lai gan darba apjoms ir audzis, tagadējā valde uzdevumus spēj paveikt. "Īpaši par [valdes locekļa konkursu] neesam aizdomājušies. Varam strādāt un strādājam. Risinām ikdienas lietas. Valde ir tie cilvēki, kas veido organizācijas nākotni. Tuvākā nākotne mums ir diezgan skaidra," klāsta Vītols.
Greiziņš pēc 22 gadu darba zoodārzā pērnā gada novembrī devās pensijā. Saeimas deputāts un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Ingmārs Līdaka bija gatavs stāties viņa vietā, piedalīties valdes locekļa konkursā, kā arī veiksmīga iznākuma gadījumā nolikt deputāta mandātu.
Vērtējot Līdakas kandidatūru, Vītols izceļ Līdakas darba pieredzi zoodārzā: "Pazīstu viņu ļoti ilgi. Esam daudzkārt sadarbojušies dažādās aktivitātēs. Viena no valdes priekšsēdētāja funkcijām ir būt par uzņēmuma seju. Daudzu cilvēku prātā Līdaka noteikti asociējas ar zoodārzu."
Līdaka portālam "Delfi" apstiprina, ka joprojām ir gatavs piedalīties konkursā, ja viņa kvalifikācija atbildīs zoodārza prasībām. "Mana pieredze uzņēmumu vadīšanā līdzinās nullei. Ja konkursa nosacījumos būs iestrādāts, ka jābūt pieredzei kapitālsabiedrības vadībā, tad man tādas nav. Man ir pieredze samērā lielas nodaļas vadīšanā zooloģiskajā dārzā [Līdaka no 1992. līdz 2006. gadam Rīgas zooloģiskajā dārzā vadīja Izglītības un informācijas nodaļu], pieredze Saeimas komisiju vadīšanā, Vides konsultatīvās padomes vadīšanā, kā arī citur, bet ne kapitālsabiedrības vadībā. Arī mana izglītība nav saistīta ar uzņēmumu vadību," klāsta Līdaka, kurš 2004. gadā Latvijas Universitātē absolvējis Pedagoģijas fakultāti.
Līdakam noliekot deputāta mandātu, viņa vietā varētu stāties Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Līdaka bija otrs mīlētākais ZZS deputāta amata kandidāts, ar 13 557 "plusiņiem" atpaliekot vien no Vidzemes saraksta līdera un tagadējā zemkopības ministra Jāņa Dūklava savāktajiem 18 397 "plusiem". Taču Līdaka portālam "Delfi" norāda, ka partija varētu iztikt arī bez viņa, jo lokomotīvju ir gana daudz, piemēram, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
"Es vērtēju, kur pēc manis būtu lielāka vajadzība. Manuprāt, es šobrīd vairāk esmu vajadzīgs zoodārzā. Ir lietas, kas jāuzlabo. Ir tikai divi valdes locekļi – vajadzīgs trešais. Nevar zināt, kad nākošreiz būs vakance zoodārzā. Man nekad nav bijis mērķis līdz dziļai pensijai būt politikā. Esmu diezgan cieši nolēmis iet atpakaļ uz zoodārzu, ja būs tāda iespēja," stāsta Līdaka.
Ja Līdaka neatbildīs konkursa prasībām, viņš ir ar mieru kandidēt oktobrī gaidāmajās 13. Saeimas vēlēšanās. "Vietiņa ZZS sarakstā man ir paredzēta. Ne gluži pirmā numura postenis, jo pirmajiem numuriem jau šobrīd ir jāstrādā pilnā sparā. Ja nevarēšu atgriezties zoodārzā, droši vien būšu tajā pašā Vidzemes sarakstā," prognozē deputāts.
Kā liecina bijušā valdes priekšsēdētāja Greiziņa amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu, viņš Rīgas zooloģiskajā dārzā nopelnījis 53 486 eiro.
Savukārt Līdakas atalgojums Saeimā 2016. gadā bija 38 216 eiro.
"Finansiālais jautājums man nav svarīgs. Man vienmēr ir pieticis ar to, kas man ir. Tas man pat ir jaunums, jo neesmu interesējies par Greiziņa kunga kabatu. Skaidrs, ka Greiziņa kungs nav badā nomiris un alga ir vismaz kā Saeimas deputātam, bet tas šajā gadījumā nav būtiskākais," paskaidro Līdaka.
Rīgas domei piederošais SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" 2016. gadā apgrozīja 3,38 miljonus eiro, zaudējot 30 000 eiro.
