Kādu budžeta izdevumu sadaļu palielinot, kaut kas cits būs jāsamazina vēl vairāk, jo budžets tik un tā ir jākonsolidē, atgādināja ekonomists.
"Līdz ar to pensiju indeksācija var notikt tikai uz citu pasākumu rēķina - palielinot nodokļus vai samazinot kādus citus izdevumus vēl agresīvāk nekā līdz šim," teica Kazāks.
"Protams, pensionāri Latvijā nav turīgi. Taču pensijas ir vienīgais ienākumu veids Latvijā, kas, krīzei sākoties, nav samazinājies, bet palielinājies - kopš 2008.gada vidējā reālā pensija ir pieaugusi par turpat trešdaļu," norādīja ekonomists.
Latvijas ekonomikas problēma esot pārāk mazais strādājošo skaits, kuriem līdz ar demogrāfiskās situācijas izmaiņām kļūst arvien grūtāk uzturēt sociālo slogu.
Viņaprāt, ir jādomā par iespējām pensiju sistēmu pārstrukturēt ilgtspējīgi. Piemēram, meklēt iespējas paaugstināt pensijas tiem, kuriem tās ir ļoti zemas, vienlaikus pārskatot un sakārtojot piemaksu sistēmu.
Kā ziņots, apvienības "Vienotība" pārstāvji neiebilst savu koalīcijas partneru Zaļo un zemnieku savienības ierosinājumam veikt pensiju indeksāciju, vienlaikus gan uzsverot, ka joprojām tiekot gaidīti precīzi aprēķini par fiskālo ietekmi un nosacījumiem.
Nepieciešamie aprēķini no Labklājības ministrijas puses tiek solīti līdz 14.jūlijam, kad Saeima lems par deputātu iesniegtā pensiju indeksēšanas priekšlikuma nodošanu komisijām.
Priekšlikums paredz atsākt indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
