Baltijas valstis ir iespējams militāri okupēt, bet to pārvaldīšana prasītu vairāk bruņotos spēkus, nekā Krievijas Federācijai šobrīd ir pieejami, šodien diskusijā Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Par laimi, Ukrainas notikumi ir tagad, nevis 2020.gadā, kad Krievijas militārajam spēkam būtu liels pārsvars, salīdzinot ar to, kas būtu pāri palicis Eiropā. Rietumu pasaule sāks saprast, ka ar notikumiem Ukrainā ir daudz kas mainījies, norādīja pašreizējais aizsardzības ministra ārštata padomnieks informācijas tehnoloģiju un starptautiskās drošības jautājumos.
Kažociņš uzskata, ka Latvijai pašai vajadzētu pamanīt baļķi savā acī, proti, ja Latvija jūtas tik ļoti apdraudēta, tad aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta joprojām ir atlikta uz nākamo Saeimu pilnvaru laiku.
"Tā ir bezatbildīga politika. Ja esam apdraudēti, tad vajadzētu konsekventi rīkoties un izdarīt mājasdarbus, piemēram, atrast jēdzīgu veidu, kā komunicēt ar saviem krievvalodīgajiem pilsoņiem un risināt nepilsoņu jautājumu. Tā ir mūsu vājā vieta kuru mēģinās izmantos, bet mēs izliekamies, ka nekas nav mainījies," uzsvēra Kažociņš.
Krievijas mācības "Zapad" 2013.gadā bija tieši domātas, lai pretotos karavīriem Polijā, tādēļ Latvijā ir ļoti būtiski stiprināt pašaizsardzības spējas, īpaši Zemessardzi. Tāpat nepieciešams piesaistīt sabiedrotos uz pastāvīgu laiku. Ja šobrīd Latvijā ir ASV desantnieki, tad būtu ļoti vēlams, lai būtu arī citu NATO valstu karavīru. Pastāvīgas bāzes izvietošana Latvijā NATO valstīm būtu politiski grūti, taču jādara viss iespējamais, lai karavīri Latvijā uzturētos regulāri.
Militārās lietās pilnīgas garantijas nav, taču tās ir muļķības, ka Baltijas valstis nav aizsargājamas. Vēsture apliecinājusi, ka latviešu strēlnieki spēja aizstāvēt daļu no Latvijas, savukārt Otrajā Pasaules karā Kurzemes cietoksnis ar latviešu leģionāriem turējās pretim padomju armijai pēc Berlīnes kapitulācijas.
Jau ziņots, ka Saeima 3.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā.
2014.gadā prognozētā valsts aizsardzības budžeta attiecība pret IKP ir 0,91%, bet 2013.gadā šis rādītājs bija trešais zemākais starp visām NATO dalībvalstīm, norādīts likumprojekta anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
