Lai arī nesaskaņas ar rektoriem par jaunajiem akreditācijas noteikumiem ir atrisinātas, tuvākajā laikā gaidāmas jaunas, iespējams, asas diskusijas par plānotajām reformām augstākajā izglītībā, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
"Pirmajā posmā vairs nav nekādu strīdu, jo jaunie akreditācijas noteikumi ir pieņemti. Taču citi strīdi drīzumā būs, it īpaši, kad sāksim runāt par budžeta pārdali kvalitatīvākajām studiju programmām," prognozēja Ķīlis un norādīja, ka plašākas diskusijas varētu būt gaidāmas par katru no izmaiņām, kuras paredzēts ieviest augstākajā izglītībā.
Ministrs atgādināja, ka pēc pāris nedēļām no Izglītības un zinātnes ministrijas būs gaidāmas jaunas iniciatīvas saistībā ar reformām augstākajā izglītībā.
Ķīlis arī sacīja, ka pēc tikšanās ar prezidentu sapratis, ka Bērziņš viņa virzītās reformas atbalsta, tāpēc viņam būtu jārīkojas "enerģiskāk un jestrāk". "Būtu labi, ja triju gadu laikā šīs lietas tiktu sakārtotas," viņš piebilda.
Savukārt Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševiskis, kurš arī piedalījās ministra un prezidenta sarunās, atzina, ka tikšanās laikā runāts par tālāko rīcību augstākajā izglītībā. Barševskis arī minēja, ka kopumā Ķīļa virzītās reformas ir atzīstamas kā gana labas, taču jārunā par metodēm, kā tās tiek ieviestas.
"Nevienam nav noslēpums, ka pārmaiņas ir nepieciešams, taču vajag runāt arī par mērķiem, kam tās nepieciešamas, un veidiem, kā reformas īstenot," pavēstīja Barševskis.
Arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka reformas ir nepieciešamas un ar tām Latvijas augstskolas varētu sasniegt daudz augstāku kvalitātes līmeni un būt starp labākajām pasaules augstskolām. Vienlaikus gan Auziņš teica, ka pašlaik reformu plānā trūkst redzējuma par to, kas būs reformu galamērķis. "Plānā trūkst galamērķa – redzējuma par to, kāda varētu būt augstākās izglītības sistēma pēc reformu īstenošanas," klāstīja Auziņš.
Atbalstu kopumā Ķīļa virzītajām iecerēm pauda arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, uzsverot, ka ar reformām tiks novērsti būtiski trūkumi augstākajā izglītībā. Taču arī Vētra paziņoja, ka pirms reformu īstenošanas jāvienojas par veidiem, kā pārmaiņas ieviest, kā arī par to, kādu galarezultātu augststākajā izglītībā iecerēts panākt.
Jau vēstīts, ka Ķīlis nācis klajā ar vairākām reformām augstākajā izglītībā, tostarp studiju programmu akreditāciju aizstājot ar studiju virzienu akreditāciju, savukārt akreditācijas procesu uzticēt neatkarīgai institūcijai, kas ievēlēta atklāta konkursā.
Ziņots arī, ka jaunā akreditācijas kārtība raisīja neizpratni rektoru vidū un saistībā ar to rektori izteica Ķīlim neuzticību