Izglītības un zinātnes ministrijas ilggadējais valsts sekretārs Mareks Gruškevics tiktu aizrotēts no šī amata arī gadījumā, ja disciplinārlieta netiktu ierosināta, jo viņam trūkst īpašību un kompetences, kas nepieciešama šim amatam, otrdien žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Ķīlis skaidroja, ka viņam radusies pārliecība, ka IZM nepieciešams valsts sekretārs ar citu īpašību kopumu, proti, vajadzīga spēja efektīvi organizēt personālu, izvēlēties kompetentus cilvēkus vadošos amatos, organizēt šo cilvēku maksimāli efektīvu un enerģisku darbu. Tāpat jābūt pārliecībai par to, ka saimnieciskajos jautājumos un iepirkumos netiks pieļautas kļūdas vai pārkāpumi.
Taujāts, kāpēc uz citu valsts iestādi tiks aizrotēts ierēdnis, kuram trūkst prasmju, Ķīlis atbildēja, ka, "iespējams, ir kādas citas īpašības, kas viņam piemīt un varētu kalpot citā amatā".
Ministrs stāstīja, ka, stājoties amatā, viņam "tika stāstīts no dažādām auditorijām, kādi darījumi, šaubīgi vai citādi, notiek ministrijas paspārnē", turklāt tajos esot iesaistītas ministrijas amatpersonas. Ķīlis pieļāvis, ka tās varētu būt arī tikai baumas, tāpēc nolēmis vispirms informāciju pārbaudīt, nevis steigties. Pēc Ķīļa vārdiem, esot "pilns ar cilvēkiem dažādās jomās", kuri "prasa valsts sekretāra galvu", tāpēc viņš vērtējis Gruškevica darbu.
Par valsts sekretāra rotēšanu uz citu amatu lēmums būs jāpieņem valdībai. Gruškevica jaunais amats, visticamāk, būs zināms vēl pirms disciplinārlietas izmeklēšanas beigām. Taujāts, kāds amats Gruškevicam tiks piedāvāts, Ķīlis atbildēja, ka valsts sekretārs ir augsts postenis valsts pārvaldē, tāpēc būs jāpiedāvā līdzvērtīga pozīcija, taču patlaban viņš vēl nevarot pateikt, kura tā būs. Ministrs akcentēja, ka disciplinārlietas iznākums ietekmēs Gruškevica turpmāko karjeru, jo disciplinārlieta nebeidzās ar viņa aizrotēšanu uz citu pozīciju.
Savukārt valsts sekretāra vietniece Inga Štāle, pret kuru arī ierosināta disciplinārlieta, netiek atstādināta un turpina pildīt pienākumus.
Ķīlis pieļauj, ka iepirkumu procedūra, kuras ietvaros paredzēts iegādāties stacionāros un portatīvos datorus, kā arī multimediju tehnikas komplektus skolām, visticamāk, nav ievērota nekompetences dēļ. Iespējams, valsts sekretārs paļāvās uz cilvēku, uz kuru nevajadzēja paļauties, jo iepriekš bija zināmi gadījumi, kad šis cilvēks nepieņēma kompetentus lēmumus, uzskata ministrs.
Disciplinārlietā tiks prasīsi paskaidrojumi arī no citiem cilvēkiem. Disciplinārlietas izmeklēšanai šodien tiek veidota komisija, kurā strādās arī cilvēki no citām ministrijām. Lietas izskatīšanas termiņš ir mēnesis, taču tas varētu tikt pagarināts.
Kā ziņots, disciplinārlieta ierosināta pēc tam, kad konstatēti vairāki pārkāpumi, kuru rezultātā ir radīti vai varētu tikt radīti nopietni zaudējumi Latvijas valstij un izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda, norādīja Ķīlis.
Spilgtākais no šiem gadījumiem attiecoties uz IZM izsludinātu datoru un multimediju tehnikas iepirkumu, kura ietvaros paredzēts iegādāties stacionāros un portatīvos datorus, kā arī multimediju tehnikas komplektus skolām. IZM izsludināja konkursu, un pēc tā norises noslēdza līgumu ar vienu piegādātāju par noteikta veida datoru un multimediju tehnikas piegādi. Līguma izpildes gaitā konkursa uzvarētājs, izmantojot savas likumīgas tiesības, divas reizes Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvāja mainīt specifikāciju, proti, piegādāt citu tehniku, nekā sākotnēji noteikts izsludinātajā iepirkumā un noslēgtajā līgumā.
Taču ministrija valsts sekretāra personā 2012.gada martā bez eksperta tehniskā slēdziena, neievērojot vajadzīgo procedūru, kā arī bez attiecīgiem līguma grozījumiem piekrita šiem piedāvājumiem.
Pēc Ķīļa domām, šādu saimniecisku jautājumu kārtošana ir valsts sekretāra, nevis ministra kompetence un bez viņa iejaukšanās šis jautājums būtu attīstījies tālāk, iespējams, radot 9 miljonu latu zaudējumu valsts budžetam, jo Eiropas Savienības uzraugošās un kontrolējošās iestādes, veicot auditu, konstatētu, ka bez korektas saskaņošanas procedūras nopirkta cita datortehnika, nekā noteikts līgumā.
Otrs gadījums attiecināms uz Aizkraukles Profesionālās vidusskolas ERAF renovācijas projektu.
Valsts izglītības attīstības aģentūra konstatēja būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, kā arī vidusskolas amatpersonu bezdarbību norēķinu veikšanā pret būvuzņēmēju. 2011.gada jūnijā par to tika informēta IZM vadība. Drīz pēc tam IZM atstādināja vidusskolas direktoru un pārņēma tā pilnvaras. Vienlaikus IZM valsts sekretāra personā turpināja bezdarbību, kā rezultātā būvuzņēmējs saskaņā ar līgumu ir piemērojis vairāk nekā 600 000 latu līgumsodu. Pēc ministra uzdevuma valsts sekretārs šo jautājumu sāka operatīvi risināt tikai 2012.gada janvārī. Patlaban iespējams provizoriski pieņemt, ka valsts sekretāra bezdarbība valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksājusi nepilnu miljonu latu.
Šīs lietas materiālus ministra birojs nodevis izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai.