Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis neredz jēgu gaidāmajam pedagogu piketam 12.maijā, jo tas nedošot cerēto rezultātu.
Ķīlis sacīja, ka viņš neredz iespēju, kā paaugstināt pedagogu atalgojumu, jo īpaši situācijā, kad Latvijas ekonomikas prognozes ir ļoti piesardzīgas saistībā ar notikumiem Ukrainā. "Var piketēt, cik grib, bet no kurienes ņemt naudu situācijā, kad valda piesardzība par valsts drošību - tas nav iespējams," sacīja Ķīlis.
No vienas puses, pikets ir pozitīvi vērtējama rīcība, ja tādā veidā vēlas pievērst uzmanību kādai aktuālai problēmai, taču tas var uzlabot situāciju tikai īstermiņā, sacīja bijušais ministrs, kurš uzskata, ka ilgtermiņā risinājums patlaban nav iespējams. Īstermiņa uzlabojumi varot tikt panākti, ja Izglītības un zinātnes ministrija un valdība nobīsies no gaidāmā piketa.
Pedagogiem par labu varētu nākt gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kad politiķiem ir vēlme cīnīties par katru balsi, taču arī tas var būt tikai īstermiņa risinājums, piebilda Ķīlis.
Iepriekš izteiktās prognozes par Latvijas ekonomisko izaugsmi vairs īsti neesot ņemamas vērā, tāpēc arī līdzekļu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai neesot, domā Ķīlis. Tas arī nav iespējams, ja ir apņēmība pieturēties pie fiskālās disciplīnas un nepaaugstināt izdevumus.
Bijušais ministrs ironizēja, ka pedagogiem atalgojumu varētu palielināt uz pensionāru rēķina, proti, atsakoties no pensiju indeksācijas šā gada rudenī. Taču kā reālāki risinājumi, viņaprāt, varētu būt skolu tīkla optimizēšana, apvienojot vai likvidējot kādas skolas, kā arī pedagogu skaita samazināšana. Taču tas, visticamāk, negūs atbalstu pedagogu vidū, atzina Ķīlis.
Ķīlis izteicās, ka laikā, kad viņš bija ministrs, pedagogi nekādus piketus nerīkoja, jo viņš strikti esot paudis pozīciju, ka tādiem pasākumiem nav jēgas - tie rezultātu nedos. Savukārt pašreizējā ministrijas vadība ir radījusi ilūziju, ka ar "plakātu vicināšanu kaut ko var panākt".
Kā ziņots, neskatoties uz izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (V) aicinājumu sagaidīt maija beigas, pirms rīkot akcijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien nolēma tik ilgi negaidīt un rīkot protesta akciju jau 12.maijā. "Akcijas mērķis būs veidot sava veida spiedienu valdībai, lai tad, kad ministrija prasīs papildu finansējumu, netiktu saņemts atteikums," sacīja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs.
LIZDA valdībai pārmet tās pasīvo rīcību saistībā ar jaunā pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa izstrādi.
Lai gan IZM izvirzījusi mērķi divu mēnešu laikā 35 personu darba grupā izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli un darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tās līdzšinējā darbība un valdības sāktā budžeta veidošana neliecina par reāli iespējamām pārmaiņām nozares finansēšanā un pietiekamu valsts finansējumu, aģentūru LETA iepriekš informējusi LIZDA.
