Foto: Марис Морканс, DELFI
Bans Lī spriež, vai neatvērt Latvijā savu autoservisu tīklu. Žanmiņ Hou no citas ķīniešu ģimenes atpērk kādu Rīgas restorānu. Vens Veņs mācās spēlēt pianīno un iet uz operu. Portāls "Delfi" noslēdz stāstu sēriju par jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem ar ieskatu tajā, kā šeit mēģina iedzīvoties vēl divas divas ģimenes no Ķīnas.

Bans Lī 15 gadus Pekinā un Šanhajā tirgo vācu automašīnas - "Mercedes", "Volkswagen" un "BMW". Kompānijas apgrozījums ir 10 miljoni juaņu jeb vairāk nekā 10 miljoni ASV dolāru.

Eiropā viņš ir regulārs viesis. Par Latviju viņš uzzinājis internetā un drīz šurp atbraucis kopā ar sievu - ekskursijā. Viens no šī brauciena posmiem bija nekustamā īpašuma apskate dažādās Latvijas vietās. Redzētais pārspēja visu līdz šim iedomāto, un ģimene nolēma iegādāties māju Ozolniekos pie Jelgavas - gleznainā Latvijas vietā un mērķēt nākotnē, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc ķīniešu standartiem, īpaši, galvaspilsētas, nekustamais īpašums Latvijā ne pavisam nav dārgs.

Bans Lī stāsta, ka Ozolniekos mājas nopirkušas aptuveni 10 ķīniešu ģimenes. Vairums namu gan stāv tukši - to saimnieki Latvijā ierodas vien uz laiku - atpūsties pie dabas un izbaudīt mieru, bet dzīvo un strādā Ķīnā. "Mēs viņus gandrīz neredzam. Toties mūsu latviešu kaimiņi ir ļoti labi," portālam "Delfi" saka Bans Lī. "Viņi mums visā palīdz. Iesaka, ko un kur iespējams nopirkt, kā pareizāk rīkoties... pateicoties viņiem, es jau esmu iemācījies dažus vārdus latviski - "labdien", "paldies"... Ķīnā ir paruna - tuvi kaimiņi ir labāki par tāliem radiniekiem. Tas ir par viņiem".

Bans Lī un viņa kundze apņēmušies apmēram pusgadu pavadīt Latvijā un pusgadu - Ķīnā, kur dzīvo viņu meita. Viņi pārdzīvo, ka spēles noteikumi sāk mainīties un tagad nav zināms, vai viņiem tiks pagarinātas uzturēšanās atļaujas. "Ja būs labs Latvijas valdības piedāvājums ķīniešiem, domāju, ka daudzi šurp pārcelsies uz visiem laikiem. Latviešu tauta ir ļoti draudzīga, mēs jūtamies šeit ne sliktāk kā savā dzimtenē. Es pat būtu gatavs organizēt sadarbību tirdzniecības jomā starp Latviju un Ķīnu, piemēram, atverot šeit autoservisu tīklu," par saviem plāniem stāsta Bans Lī.

Pateicoties Hou kunga starpniecībai, pēdējos divos gados uz Latviju pārcēlušās aptuveni 50 ķīniešu ģimenes. Viņš pārzina visus imigrācijas smalkumus un palīdz līdzcilvēkiem saņemt uzaicinājumu, pareizi noformēt dokumentus, kā arī orientēties sadzīves sakārtošanā "uz vietas" - tas mūsdienās ir ļoti pieprasīts pakalpojums. Pēc viņa domām, pats labākais veids, kā apmesties uz dzīvi Latvijā, ir - nopirkt šeit nekustamo īpašumu. Tas ir visātrāk un visdrošāk. Protams, ka var arī ieguldīt naudu vietējā firmā, taču, ja tai neveiksies, tad tu vairs nevarēsi samaksāt nepieciešamos nodokļus, tāpēc nāksies braukt atpakaļ".

Viņš pats arī iegādājies dzīvokli. Tiesa gan - tikai vienu, lai gan viņa tautieši mēdz iegādāties uzreiz divus dzīvokļus, no kuriem vienu izīrē un otrā dzīvo. Pirms diviem gadiem Hou kunga sieva kļuva par "Sahngri-La" saimnieci Teikas mikrorajonā - to pārdošanai bija izlikusi cita ķīniešu ģimene, kas, dažus gadus nodzīvojot Latvijā, izlēmusi atgriezties Ķīnā. Šāda lēmuma iemeslus Hou kungs gan nezina: "Kaut kas viņiem nesekmējās. Mums pagaidām viss patīk".

Par Latviju Hou kungs uzzinājis Īrijā, kur pēc tēva lūguma mācījās datorzinības laikā no 2003. līdz 2009.gadam. Piestrādājis brīvajā laikā par šoferi un reizēm arī restorānos, viņš iepazinies ar latviešu viesstrādniekiem, kas izstāstījuši par savu brīnišķīgo dzimteni un aicinājuši ciemos. Ilgi aicināt nav bijis nepieciešams - jau 2010.gadā viņš atbraucis uz Rīgu.

"Sešos gados Īrijā es tā iemīlēju eiropeisko dzīves stilu, ka pavisam vairs nevēlējos atgriezties mājās. Turklāt Rīga ir ļoti skaista, bet pēc laika apstākļiem tā maz atšķiras no manas dzimtās pilsētas Ķīnas dienvidaustrumos. Agrāk, kad es ierados Ķīnā, es teicu, ka dzīvoju Latvijā un neviens nezināja, kur tas ir. Tagad jau daudziem ir savs priekšstats par jūsu zemi un interese par to. Šovasar pie mums ciemojās mans draugs - viņam uzreiz viss iepatikās. Taču es nedomāju, ka šeit būs ļoti daudz ķīniešu - likumi ierobežo ieceļošanas iespējas".

Hou kungam ir astoņus gadus veca meita un sieva. Kamēr tētis mācījās Īrijā, ar meiteni nodarbojās mamma. Kad ģimene pārcēlās uz Latviju, izlēmuši integrēt meiteni latviskā vidē - uz pusgadu viņu nodevuši amācībā "Čiba" bērnudārzā, bet pēc tam - pirmajā klasē "astiņ-des-mit-pie-ci skolā", rūpīgi sarežģīto skaitli cenšas izrunāt Hou kungs. Viņš paziņo, ka meita "ļoti labi sapratusies ar skolotāju". Tiesa gan - šajā gadā viņu atkal aizsūtījuši uz Ķīnu - pie vecmāmiņas.

Šajos trīs ar pusi gados, kas nodzīvoti Latvijā, Hou kungs guvis zināmu priekšstatu par vietējām tradīcijām. Viņš zina par Latvijas neatkarības dienu un par to, kas ir Lāčplēsis. Trīs reizes svinējis Līgo svētkus Brīvdabas muzejā. "Skaisti svētki. Ķīnā nekā tāda nav. Taču mums ir pavasara festivāls ar uguņošanu," saka Hou kungs.

Hou kungs šovasar pabijis vienā no Dziesmusvētku koncertiem Mežaparkā un apgalvo, ka viņam patīk latviešu tautas mūzika un tautiskie ēdieni "rupjmaize ar medu". Taču par pelēkajiem zirņiem viņš nekad nav dzirdējis. Par dzīvi Latvijā ķīniešu uzņēmējs uzzina no ziņu aģentūras LETA, "izlaižot" jaunumus caur "Google" tulku. Lai gan - politika viņu īpaši neinteresē.

Pēc pieciem gadiem izglītošanās Īrijā, Hou kungs viegli runā angliski, bet latviešu valodai paredzējis pievērsties tuvākajā laikā - pēc diviem gadiem viņš cer iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. "Līdz šim biju ļoti aizņemts darbā. Bet mana sieva samērā pieklājīgā līmenī runā latviski. Viņa mācās spēlēt pianīno pie vienas latviešu skolotājas, ar kuru kopā arī trenējas valodas lietošanā. Viņas kopā iet uz operu vai teātri," atzīst uzņēmējs.

Tā sanācis, ka starp Hou kunga ģimenes draugiem vairākums ir latvieši. "Kļūt pat vietējo nav grūti. Taču, ja tev nav nekādu valodu zināšanu, izņemot ķīniešu valodu, un tu domā, ka šeit ir mazā Ķīna, diezin vai tu kļūsi par šīs sabiedrības daļu," prāto Hou kungs.

"Domāju, ka tad, ja mācīsies latviešu valodu un centīsies tajā runāt, tad pret tevi izturēsies labi. Bet, ja tu runā tikai krieviski - diezin vai. Mans draugs nopirka māju Ozolniekos, Dižozolu ielā, un uzaicināja mani uz jaunā mājokļa iesvētībām. Viņš pat izvietoja sludinājumu, ka aicina ciemos visus kaimiņus - vēlas iepazīties. Un tur nebija krievu. Bet Rīgā viņu ir daudz...," lēš ķīniešu uzņēmējs.

Hou kungs ir optimistiski noskaņots, jautājumā par Latvijas nākotni. "Domāju, ka šī ir visātrāk augošā valsts Eiropā. Bet man ir iespēja salīdzināt ar citām valstīm. Lūk, mūsu restorāns šobrīd ir daudz vairāk noslogots, nekā tad, kad mēs šurp atbraucām. Un lielākā daļa mūsu klientu ir vietējie, kuri iecienījuši austrumu virtuvi. Viss attīstās. Un ķīnieši šajā procesā var palīdzēt. Latvija, protams, ir neliels tirgus, taču tā var kļūt par pirmo pieturas punktu preču ceļā uz Eiropu. Vienīgi žēl, ka vietējie jaunieši brauc prom".

Uzņēmējs ir dzirdējis, ka Latvija baidās zaudēt savu identitāti. "Manuprāt, amerikāņi veiksmīgi atrisināja šo problēmu. Tur vairs nepateiksi, kas ir kas. Visi ir amerikāņi," lēš Hou kungs. Ja pārāk sargā identitāti un tradīcijas, tad ekonomika ātri neaugs. Ja jūs esat atvērti, tad dažas tradīcijas būs jāzaudē - tur neko nevar darīt. Valdība un parlaments - viņiem ir pastāvīgi jābalansē starp abiem šiem virzieniem, atzīmē Hou kungs.

Uz dzimto Ķīnu Hou kungs dodas vienreiz gada, pusotra laikā. "Mani vecāki un manas sievas vecāki vēlas, lai mēs atgrieztos Ķīnā. Jo mēs viņiem esam vienīgie bērni. Līdzīga situācija ir daudzās ķīniešu ģimenēs. Pēc diviem vai trim gadiem mums būs jāizlemj, palikt šeit vai atgriezties. Lai gan atgriezties jau īsti nav kurp - Ķīnā man nav māju, tā ir tikai vecākiem. Bet no tāda dzīvesveida es esmu atradinājies," rezumē ķīniešu uzņēmējs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!