Foto: F64
Ministru prezidentam un Ģenerālprokuroram tuvākajā laikā tiks iesniegti materiāli, kas "neļaus atstāt neizvērtētu" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša līdzšinējo darbību, pausts atklātā vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim ("Vienotība"), ko parakstījuši 93 KNAB darbinieki, informē biroja arodbiedrības vadītāja Ilze Draveniece.

"[..] Ceram, ka amatpersonas, kuras var rast situācijas risinājumu, palīdzēs mums atgriezt biroju, no kura nemūk darbinieki, kur valda savstarpēja uzticība, kurš bauda augstu uzticību sabiedrībā, un kurā tukši neskan "Gods pār varu"," teikts vēstulē. Pēc Dravnieces sniegtās informācijas, to parakstījuši 74 biroja apkarošanas un novēršanas bloku nodaļu darbinieki un 19 biroja priekšnieka tiešajā pakļautībā esošo nodaļu darbinieki. Vēstulē norādīts, ka to parakstījuši arī daļa no 32 darbiniekiem, ko darbā pieņēmis pats Vilnītis. Kopumā birojā strādā 142 darbinieki.

"Neviens no mums [..] nevērtē kā pašsaprotamu un atbalstāmu iestādes problēmu risināšanu, izmantojot masu mediju starpniecību. Tomēr situācijas nopietnība un valsts un sabiedrības interešu aizsardzība kārtējo reizi liek mums rīkoties veidā, kas, mūsuprāt, liks ieklausīties problēmas būtībā un aicinās uz nekavējošu rīcību amatpersonas, kuras var rast problēmas risinājumu," teikts vēstulē.

Tās autori norāda, ka "birojā strādājošie profesionāļi – atbilstoši izglītotie un daudz pieredzējušie darbinieki" šobrīd "viegli izsakoties, netiek novērtēti, bet patiesībā – izbauda mobinga visdažādākās izpausmes". "Galvenais ir tas, ka biroju pamet un pametīs labākie darbinieki, ja biroju turpinās vadīt Normunds Vilnītis," teikts vēstulē.

"Mēs gribam pateikt to, ka [KNAB priekšnieka vietnieki] Alvis [Vilks] un Juta [Strīķe] kopā ar sev padoto nodaļu vadītājiem veido vairogu, kas neļauj ikdienā mobingam sasniegt ierindas darbiniekus. Viņi ilgstoši neļāva darba rezultativitāti graujošajai informācijai mūs sasniegt, tādējādi ļaujot mums pilnvērtīgi pildīt uzliktos amata pienākumus. Mēs mēģinājām izlikties, ka viņiem tas izdodas, taču patiesībā zinājām ļoti daudz, daudz ko nojautām. Vairākos gadījumos neklusējām, taču Biroja priekšnieks mūs ignorēja," teikts vēstulē.

Vēstules parakstītāji uzsver, ka "biroja priekšnieks zina, ka viņam neuzticas liela daļa biroja darbinieku, bet izliekas, ka viss ir kārtībā". "Domā, ka atbrīvojoties no nelojālo darbinieku nelojālajiem priekšniekiem, salauzīs ierindnieku pretestības garu. Varbūt kaut ko citu domā? Tam nav lielas nozīmes. Skaidrs ir viens – viņa domas ir pretējas mūsu domām; mūsu – viņa domām," uzsver vēstules autori.

"Mums nav pieņemams, ka biroja priekšnieks pieņem darbā "bezmugurkaulniekus", kuri nevērtē priekšnieka doto uzdevumu tiesiskumu vai lietderību, bet akli izpilda visus rīkojumus. Mums nav pieņemams, ka šie "bezmugurkaulnieki" biroja priekšnieka uzdevumā rosina operatīvās izstrādes lietas pret nelojālajiem biroja darbiniekiem un katru dienu atrod kādu, no kā pieprasīt paskaidrojumu," pauž vēstules parakstītāji.

Viņiem arī "apnicis klausīties biroja priekšnieka nepamatotajos pārmetumos par biroja darbinieku politisko ietekmējamību un politiskās neitralitātes trūkumu, tādējādi graujot biroja reputāciju un uzticamību". Tāpat viņi ir "šokēti par veidu, kādā tika izstrādāts Biroja reorganizācijas plāns". "Slepus tapušais Biroja reorganizācijas modelis mums šķiet absolūti nepieņemams. Mēs redzam, ka tiek likvidēta Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļa (VADKN), šīs nodaļas darbiniekus izkaisot starp operatīvajiem darbiniekiem. Mums ir skaidrs patiesais mērķis – atbrīvoties no VADKN vadītājas, kura jau iepriekš ir paudusi neuzticību biroja priekšniekam," teikts vēstulē.

"Mēs, atšķirībā no [Nacionālās drošības padomes izveidotās KNAB reformu izvērtēšanas] komisijas, vairāk pazīstam Normundu Vilnīti, un tāpēc spējam saskatīt patiesos reorganizācijas mērķus. Mērķis šai reorganizācijai, jāsaka atklāti, tāpat kā lielai daļai citu reorganizāciju šajā valstī, ir atbrīvošanās no uzticību zaudējušajiem "mugurkaulniekiem"," uzskata vēstules autori.

"Mēs visi arī esam par korupcijas apkarošanas un novēršanas rezultātu uzlabošanu reģionos, kur patiesībā arī līdz šim ir notikusi aktīva biroja darbība. Vienkārši mums nepatīk, ka zem tik cēliem lozungiem slēpjas tik zemiski nolūki," teikts vēstulē.

KNAB preses sekretāre Ieva Karlsberga portālam "Delfi" uzsvēra, ka Vilnīša iepriekš paustā pozīcija nav mainījusies un līdz sarunai ar premjeru iekšējās attiecības birojā viņš nekomentēs.

Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") pieļauj iespēju atbrīvot Vilnīti no KNAB vadītāja amata, ja konflikts turpināsies un nebūs uzlabojumu biroja darbā. Arī premjera partijas pārstāve, 10. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa trešdien pieļāva, ka no amatiem varētu atbrīvot gan Vilnīti, gan viņa sadumpojušos vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku.

Vairāki KNAB vadoši darbinieki, to skaitā abi biroja priekšnieka vietnieki Strīķe un Vilks nosūtījuši premjeram atklāto vēstuli, kurā aicina neapstiprināt Vilnīša publiskotos biroja reorganizācijas plānus, kas, pēc autoru domām, pārvērstu biroju "par formālu pretkorupcijas iestādes "izkārtni"". Šim aicinājumam pievienojusies arī KNAB darbinieku arodbiedrība, kas uzskata, ka Vilnīša lēmumi un darbības apdraud turpmāku KNAB pastāvēšanu.

KNAB reformu izvērtēšanas komisija secinājusi: lai gan kopumā šogad pavasarī Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina. Komisija uzskata, ka reformas birojā būtu jāturpina, optimizējot KNAB funkcijas un uzlabojot darbu reģionos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!