Foto: LETA

Pretēji tam, kā varētu šķist no iepriekš publiskajā telpā izskanējušās informācijas par visām pēdējo gadu peripētijām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), birojs ir labā stāvoklī, otrdien konferencē klātesošajiem sacīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Šī gada otrajā pusē amatā apstiprinātais Straume, kurš šajā postenī nomainīja vienu pilnvaru termiņu – piecus gadus – nostrādājušo Jaroslavu Streļčenoku, kura laikā KNAB skāra virkne būtisku pārmaiņu no darbinieku atlaišanām līdz reorganizācijai, otrdien sacīja, ka KNAB "ir labā stāvoklī un spējīgs strādāt".

Straume uzsvēra, ka viņš kā KNAB jaunais vadītājs ir sācis meklēt iespējas, kā izmantot savu iepriekšējo darba pieredzi, lai uzlabotu biroja spējas un kapacitāti.

Kā trūkumu biroja darbā Straume minēja vēsturiski izveidojušos divus blokus – korupcijas novēršanas bloku un korupcijas apkarošanas bloku – , kas "strādājuši un dzīvojuši atsevišķi".

"Nav bijis vienojošs elements, kas pretkorupcijas cīņu vienotu visos jautājumos gan novēršanas jomā, gan apkarošanas jomā. Birojam atrodoties morālā krituma bedrē, darbiniekiem tas nepalīdz ikdienas darbā," sacīja Straume.

Straumes mērķis esot vienot biroju – atrast vienojošo funkciju un "morālo klimatu pacelt", ļaujot darbiniekiem būt arvien motivētākiem.

Runājot par atalgojumu, Straume sacīja, ka šis jautājums patlaban jau ir atrisināts, bet, lai vienotu blokus, biroju reorganizēs, izveidojot analītisko bloku.

"Tas ir procesā, es uz to skatos ar labu perspektīvu," sacīja biroja priekšnieks, piebilstot, ka viņu atbalsta viņa vietnieki – vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča un vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze. "Skats nākotnē birojam būs veiksmīgs," pārliecību pauda Straume.


Runājot par padarīto KNAB pastāvēšanas 15 gados, Jurča otrdien sacīja, ka viņa sākusi strādāt birojā 2003. gada 3. martā – aptuveni gadu pēc biroja izveides 2002. gada 10. oktobrī, un var apgalvot, ka šo gadu laikā birojs milzīgus resursus ieguldījis sabiedrības iesaistīšanā un informēšanā.

Jurča klāstīja, ka birojs uzlabojis savas prasmes izglītošanas jautājumos un nu jau izstrādā gan e-apmācības programmas, gan kursantu pārbaudes, kā arī daudz iegulda sociālajās kampaņā. Patlaban izglītošanas jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta skolēniem un studentiem.

"Katru gadu birojs izglīto ap 3000 amatpersonu. 15 gadu laikā 40 000 amatpersonas. Novadīti 950 semināri," stāstīja Jurča, piemetinot, ka īpaši izceļami ir bērnu zīmējumu konkursi. "Ir daudz dažādu un jauku lietu, ko KNAB izglītošanas jomā ir darījis un turpinās darīt, lai sabiedrībā mazinātu toleranci pret korupciju," sacīja KNAB priekšnieka vietniece novēršanas jomā.

Viņa arī norādīja, ka KNAB pastāvēšanas laikā pievērsies arī pretkorupcijas politikas plānošanai un ir uzskatāms par šīs jomas flagmani. Pretkorupcijas politikas plānošanā ietilpst gan dažādu programmu izstrāde, gan normatīvo aktu izstrāde – virzot likumprojektus un grozījumus.

"Milzīgs darbs normatīvo aktu izstrādē, jo likumdošanas līmenī izskaust un apkarot korupciju ir visefektīvāk. Darbs arī šobrīd attīstās un ejam uz priekšu," pauda Jurča. Viņa piebilda, ka KNAB plānojis arī ierobežot fizisko personu ziedojumus, lai nerodas situācija, ka personas ziedo naudu, kuras viņiem nav.

Tāpat viens no potenciālajiem jauninājumiem biroja darbā ir daļu no likuma par interešu konfliktu izpildi un kontroli nodot institūcijas vadītājam. Jurča skaidroja, ka patlaban elementārus interešu konfliktus amatpersonas vairs nepieļauj, tāpēc vienkāršākos gadījumus plānots atstāt institūcijas vadītāja vērtēšanai, piemērojot disciplinārsodu, bet KNAB izmeklēšanai atstāt tikai sarežģītākos interešu konfliktus.

Straumes vietnieks Jānis Roze klātesošajiem atklāja, ka korupcijas apkarošanas jomā KNAB 2017. gadā sācis 16 kriminālprocesus, astoņas personas lūgts saukt pie kriminālatbildības, bet kriminālvajāšanai nosūtītas četras lietas. Vidēji gadā KNAB sāk 20 līdz 30 kriminālprocesus, norādīja Roze.

Kā skaļākās lietas 15 gadu laikā, ko atklājis uz izmeklējis KNAB, Roze minēja gandrīz pusmiljona eiro "Latvijas Dzelzceļa" šefa Uģa Magoņa kukuļošanas lietu, kas atklāta 2015. gadā. Tas esot uzskatāms par lielāko kukuli skaidrā naudā biroja vēsturē. Savukārt no politiskās korupcijas lietām Roze izcēla 2005. gadā notikušo 20 000 eiro kukuļa došanu Jūrmalas domes deputātam saistībā ar Jūrmalas domes vēlēšanām. Tāpat nozīmīga KNAB bijusi "Daimler" krimināllieta un "Latvenergo" krimināllieta.

Patlaban KNAB lietvedībā ir divas aktīvas lietas (2016. gads un 2017. gads) par politisko partiju pretlikumīgu finansēšanu. Vaicāts par partiju "melnās kases" aptuveno apmēru, Roze atbildēja, sakot, ka tās nav vienkāršas lietas, bet gan diezgan apjomīgas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!