Koalīcijas partneri redz iespējamus kompromisa risinājumus jautājumā par kriminālvajāšanā iesaistītu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu, ko ceturtdien noraidīja Saeimas deputātu vairākums, noskaidroja portāls "Delfi".
Saistībā ar šo Saeimas balsojumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) paziņojis, ka uzskata to par neuzticības izteikšanu , un neredz iespēju turpināt darbu ministra darbā, ja no koalīcijas partneriem nesaņems apliecinājumu, ka likuma grozījumi par smagos noziegumos apsūdzētiem pašvaldību deputātu darba pienākumu apturēšanu gūs apstiprinājumu Saeimā.
"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" pastāstīja, ka saistībā ar noraidīto ideju iespējami kompromisi, taču, kamēr daļa Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputātu uzņēmušies [Ventspils mēra Aivara] "Lemberga lobija lomu", to izdarīt būšot visai grūti.
Zaķis minēja, ka varētu ieviest deputāta pienākumu liegumu, ieviešot līdzīgu kārtību kā Saeimas deputātiem, kuru imunitāti pēc izmeklēšanas iestādes pieprasījuma var atcelt ar Saeimas deputātu balsojumu. Līdzīgu kārtību varētu ieviest arī pašvaldībās, kad par to lemtu deputātu kopums, vai arī iesaistot citu arbitru, piemēram, tiesu.
Tādā gadījumā nevarētu apgalvot, ka likuma grozījumi gatavoti konkrētu deputātu ierobežošanai, pauda Zaķis un piebilda, ka šo redzējumu "Vienotība" piedāvāšot pirmdien koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Raivis Dzintars, kurš balsoja pret sagatavoto likumprojektu, teica, ka problēmas risinājumu saredz tiesvedības procesa saīsināšanā pret konkrētām amatpersonām.
"Risinājums ir noteikt pārskatāmu termiņu, kurā galīgā instance pieņem leģitīmu spriedumu saistībā ar aizdomām par kādu amatpersonu, vai tā ir vainīga, vai nē," teica Dzintars.
Viņš atkārtoti pauda uzskatu, ka ceturtdien Saeimā apspriestais un balsojumā noraidītais likumprojekts, kas noteiktu kriminālvajāšanā aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu iesaistītu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu, pauž "Vienotības" un Reformu partijas pārstāvju vēlmi izrēķināties ar konkrētiem politiskajiem konkurentiem kā Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Jūrmalas domes deputātu Raimondu Munkevicu, taču "Lembergam dara mazas raizes".
Ieviešot šādu regulējumu, kādreiz cietēja lomā varētu nonākt arī pašvaldību deputāti, pret kuriem lietas varētu tikt safabricētas, viņš pauda, un minēja piemēru par Ogres novada deputātu un NA valdes locekli Egilu Helmani, pret kuru pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām sākta kriminālvajāšana aizdomās par naudas izspiešanu no kāda politiska konkurenta, lai arī viņš pats esot turīgs uzņēmējs. Tiesvedība šajā lietā velkoties jau gadiem ilgi un tās gala termiņš aizvien neesot prognozējams, klāstīja Dzintars.
Tāpat viņš pauda personīgas pārdomas, ka pašvaldību deputātu pilnvaras būtu ierobežojamas, ja notiesājošu spriedumu pieņēmusi vismaz viena tiesu instance, neskatoties uz iespējām šo spriedumu pārsūdzēt.
Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā noraidīja ieceri par izmaiņām Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredzēja pilnvaru ierobežošanu pašvaldību deputātiem pret kuriem sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Par šī likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 38 deputāti no "Vienotības", Reformu partijas frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas, kā arī Einārs Cilinskis, Dzintars Kudums, Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis no NA, bet pret bija 41 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" (SC) frakcijām un pieci koalīcijas deputāti no NA frakcijas. Vēl pieci NA frakcijas deputāti balsojumā atturējās.
Līdz ar to, ka šis priekšlikums otrajā lasījumā ir noraidīts, šajā Saeimas sesijā, kas ilgs līdz Jāņiem, to var skatīt atkārtoti gadījumā, ja tajā būs kādas izmaiņas. Šo likumprojektu negrozītā veidā var skatīt nākamajā sesijā, paredz Saeimas Kārtības rullis.
Šo iniciatīvu šonedēļ atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija un iepriekš arī par tās virzību atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pēc opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas ierosinājuma deputāti par līdzatbildīgajām komisijām šī likumprojekta virzībai noteica arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Juridisko komisiju.
Pēc šī ierosinājuma ZZS saņēma kritiku par vēlmi novilcināt par "Lemberga likumu" dēvēto grozījumu pieņemšanu. Piemēram, "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins teica, ka ZZS šādi rīkojušies, "lai likumprojekts būtu pieņemts pēc iespējas vēlāk", ne līdz 1. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Šādi likuma grozījumi būtu atbalstāmi, taču tie prasa grozīt arī Prokuratūras likumu un Kriminālprocesa likumu, kā arī likumdošanā jāparedz pilnvarās ierobežotā deputāta aizvietošana pašvaldības domē un citas nianses, iepriekš izteikusies Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V).
Sākotnēji priekšlikumos tika rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, tā vietā paredzot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par ko maksimālais sods pārsniedz trīs gadus cietumā.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku.
VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
