Koalīcija darba grupa mēģina vienoties par efektīvākajiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, piektdien pēc kārtējās koalīcijas darba grupas sēdes, kurā tika skatīti nākamā gada budžeta jautājumi, žurnālistiem sacīja Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Dzintars informēja, ka koalīcijas darba grupa šo pēcpusdien apsprieda dažādas budžeta pozīcijas, kuras būtu jāsabalansē, tomēr neatklāja, kādas tieši.
Tāpat deputāts atzina, ka koalīcijas partneru starpā valda vienprātība jautājumā par to, ka dzimstības veicināšanai ir jāvelta līdzekļi.
"Patlaban notiek diskusijas par efektīvākajiem ieviešamajiem pasākumiem. Diskusijas vēl turpināsies, bet svarīgi, lai būtu virzība demogrāfijas jautājumu risināšanā," uzsvēra Dzintars.
No nacionālās apvienības saņemti priekšlikumi, kā uzlabot bērnu un ģimeņu stāvokli. Izdevumi brīvpusdienām un papildus atbalsts trešajam bērnam varētu prasīt piecus līdz sešus miljonus eiro, šodien pēc tikšanās ar VL-TB/LNNK pārstāvjiem norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Tāpat saņemti papildus priekšlikumi koalīcijas kopīgajai prioritātei - drošībai.
Dzintars gan norādīja, ka minētie skaitļi ir aptuveni. Gan viņš, gan premjerministre vērsa uzmanību, ka daži VL-TB/LNNK priekšlikumi ir neitrāli attiecībā uz budžeta izdevumiem, piemēram, attiecībā uz bērnudārzu pieejamību nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu.
Taujāta par iespējām atrast nepieciešamo finansējumu, Ministru prezidente norādīja, ka nevar ignorēt visus ierosinājumus, tāpēc tiks skatītas iespējas rast risinājumu. Straujuma pauda prieku, ka sarunas ar nacionālo apvienību notika ar izpratni un norādīja, ka pēc priekšlikumu saņemšanas darbu atkal turpinās darba grupa.
Savukārt Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) informēja, ka koalīcijas darba grupa šodien apsprieda jau publiskotos demogrāfijas veicināšanas priekšlikumus, taču problēma esot tā, ka šo priekšlikumu ieviešanai nav līdzekļu.
"Problēma ir tā, ka nav naudas. Kopš vakardienas mīnusi ir lielāki. Naudu var atrast vai nu mazinot izdevumus, vai arī ceļot nodokļus," piebilda Cilinskis un atzina, ka koalīcijas darba grupa pie šiem jautājumiem vēl atgriezīsies.
Jau ziņots, ka 18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei - drošībai.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par vairākiem jautājumiem, bet daudzi jautājumi tā arī nerada risinājumu.
Koalīcijas darba grupa vienojās par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," sacīja deputāts.
Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta šādi - papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa 18.augustā nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.
"Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.
Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.
Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no "Vienotības", un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
