Premjers svētdien vakarā intervijā TV3 raidījumam "Nekā Personīga" atzina, ka pēc ZRP biedra Klāva Olšteina vadītās frakciju deputātu grupas lēmuma pamest frakciju, sarunās par valdības veidošanu noticis jauns pavērsiens. Tāpēc viņš ticies gan ar ZRP līderi, eksprezidentu Valdi Zatleru, gan ar Olšteina "sešinieki", un abās tikšanas reizēs premjers saņēmis apliecinājumu gatavībai turpināt darbu pie "reformu un tiesiskuma koalīcijas" izveides.
"Reformu un tiesiskuma koalīcijai" kopumā 11.Saeimā bija 56 balsis no 100, taču pēc "sešinieka" aiziešanas trīs partijām ir tikai 50 balsis, ar kurām nepietiek valdības apstiprināšanai.
Premjers uzsvēra, ka pamats ir turpināt sarunas, taču atzina, ka pēc "Olšteina grupas" aiziešanas iespējama "amatu pārbīde" - valdības amatu sadalījums varētu atšķirties no iepriekš panāktās vienošanās, saskaņā ar kuru ZRP saņemtu 5 ministra amatus un Saeimas spīkera amatu un solidāru atbildību ar "Vienotību" par bezpartejisko satiksmes ministru, "Vienotība" saņemtu premjera amatu un 5 ministru amatus, bet Nacionālā apvienība – divus ministra amatus.
Dombrovskis arī sacīja, ka līdz šim "Olšteina grupa" konkrētas prasības pēc amatiem nav izvirzījusi. Visi seši deputāti apliecinājuši viņam, ka nepretendē uz ministra amatu, tāpēc jāturpina sarunas, kā iesaistīt šos sešus deputātus koalīcijas darbā, sacīja premjers.
Arī Olšteins svētdien LTV raidījumam "Panorāma" sacīja, ka neviens no sešiem ZRP frakciju pametušajiem deputātiem nepretendē uz ministru amatiem. Tāpat "Olšteina grupa" atbalstīs Dombrovski premjera amatā, un arī Zatleru Saeimas spīkera amatā, jo šīs lietas esot koalīcijas pamatā, sacīja Olšteins.
Arī Dombrovskis intervijā "Nekā Personīga" atzina, ka pirmdien plānotais balsojums par Saeimas priekšsēdētāja amatu, uz kuru saskaņā ar iepriekšējo koalīcijas veidotāju vienošanos pretendē Zatlers, "būs zināma indikācija" par "sešinieka" gatavību atbalstīt koalīciju.
Savukārt Zatlers žurnālistiem svētdienas vakarā sacīja, ka no Dombrovska saņēmis mājienus, ka "Olšteina sešinieks" sarunās ar premjeru esot paudis vēlmi pēc amatiem valdībā.
ZRP valdes loceklis Edmunds Sprūdžs portālam "Delfi" sacīja, ka ZRP kategoriski neatbalstīs valdību, kurā kā ministrs strādās kāds no frakciju pametušajiem cilvēkiem, un arī ZRP virzītajiem ministri nestrādās vienā valdībā ar šiem cilvēkiem. Piemēram, ZRP izglītības un zinātnes ministra amata kandidāts Roberts Ķīlis žurnālistiem atzina, ka viņam būtu personiski grūti strādāt valdībā, kurā ministrs Olšteins.
Zatlers arī uzsvēra, ka no šī "Olšteina sešinieka" neviens, izņemot Olšteinu, iepriekš nav izteicis vēlmi pēc amata valdībā, savukārt Olštein ceturtdien pārsteidzis partiju, paziņodams, ka vēlētos kļūt par iekšlietu ministru. Iepriekš gan viņš bija starp tiem ZRP valdes locekļiem, kuri vēl pirms vēlēšanām atbalstījuši Riharda Kozlovska kandidatūru iekšlietu ministra amatam, svētdien raidījumam "Nekā Personīga" atzina Sprūdžs.
Jau ziņots, ka svētdien par izstāšanos no ZRP paziņoja seši 11.Saeimā ievēlētie deputāti - Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu, izjaucot "reformu un tiesiskuma koalīciju", kas cerēja jau nedēļas laikā pēc 11.Saeimas sanākšanas apstiprināt valdību.
ZRP paziņoja, ka jau ilgāku laiku ir bijusi runa par Klāva Olšteina izslēgšanu no Zatlera Reformu partijas biedru rindām, ņemot vērā viņa destruktīvo darbību partijā un valdē.
Piektdien "reformu un tiesiskuma koalīciju" veidojošie partneri vienojās par atbildības jomu sadali, kas paredz, ka ZRP būs pieci ministru amati, Saeimas priekšsēdētāja amats, kam tiks deleģēts Zatlers, kā arī kopā ar "Vienotību" solidāra atbildība par bezpartejisku satiksmes ministru. "Vienotībai" bez premjera amata uzticēs atbildību vēl par piecām ministrijām, savukārt Nacionālai apvienībai VL-TB/LNNK būs divi ministru krēsli un divi parlamentārie sekretāri abu pārējo partiju ministrijās - Veselības ministrijā un VARAM.
Nacionālās apvienības deputāts arī vadīs jaunizveidotu Valstiskās audzināšanas apakškomisiju Saeimā, savukārt līdz ar Pilsonības likuma grozījumiem pašreizējo Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidos par Sabiedrības saliedētības komisiju, nododot tās vadību VL-TB/LNNK pārstāvim.
Vienošanās par koalīciju panākta 10. oktobra vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, kad ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.
Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" (31 mandāts) un Zaļo un Zemnieku savienība" (12 mandāti) - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.
Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".
Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
