ZRP valdes priekšsēdētājs, eksprezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās žurnālistiem atzina, ka viņš būs Saeimas spīkera amata kandidāts. Saskaņā ar vienošanos ZRP pārziņā būs arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas no Kultūras ministrijas pārņems sabiedrības integrācijas funkciju uz latviešu valodas bāzes, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija.
Savukārt "Vienotības" atbildības sfērā būs Finanšu, Labklājības, Aizsardzības, Zemkopības un Veselības ministrijas. Nacionālajai apvienībai tiks uzticēts vadīt Kultūras ministriju, tās pārziņā saglabājot nacionālās identitātes politiku, un Tieslietu ministriju. Tāpat VL-TB/LNNK tiks VARAM un VM parlamentāro sekretāru amati.
Nacionālās apvienības deputāts arī vadīs jaunizveidotu Valstiskās audzināšanas apakškomisiju Saeimā, savukārt ar Pilsonības likuma grozījumiem pašreizējo Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju pārveidos par Sabiedrības saliedētības komisiju, nododot tās vadību VL-TB/LNNK pārstāvim.
Tagadējais premjers un topošās koalīcijas valdības vadītāja amata kandidāts Valdis Dombrovskis (V) piektdien norādīja, ka līdz neformālajām konsultācijām ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ministru kandidātu vārdi vēl netiks atklāti, taču visticamāk, jau svētdien saraksts varētu tikt publiskots.
Portālam "Delfi" neoficiāli zināms, ka IZM vadībai ZRP piedāvās bijušo prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāju Robertu Ķīli, Ārlietu ministriju varētu vadīt Zatlera laika Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkevičs, Iekšlietu ministriju - ZRP valdes loceklis, drošības eksperts Rihards Kozlovskis, bet VARAM - Edmunds Sprūdžs, kurš bija ZRP premjera amata kandidāts. Ekonomikas ministra amatam varētu tikt uzrunāts bijušais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras stratēģijas direktors Daniels Pavļuts.
Finanšu ministra amatu varētu saglabāt "Vienotības" pārstāvis Andris Vilks, bet labklājības ministres amatam varētu virzīt pašreizējo "Vienotības" Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli. Aizsardzības ministrijas vadībā arī turpmāk varētu strādāt Artis Pabriks, savukārt zemkopības nozari varētu izticēt ilggadējai valsts pārvaldes darbiniecei, tostarp šīs ministrijas valsts sekretāres amatā pabijušajai Laimdotai Straujumai.
Kultūras ministra amatam VL-TB/LNNK vēl pirms vēlēšanām oficiāli nominēja bijušo Daugavpils teātra direktori Inesi Laizāni, bet tieslietu ministres amatam – juristi Baibu Broku, un partija vairākkārt uzsvērusi, ka savus kandidātus mainīt negrasās.
Bezpartejiskais kandidāts Satiksmes ministrijas vadībai varētu būt diplomāts, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis, kurš jau strādājis Dombrovska pirmajā valdībā.
Vienīgā nozare, par kuras potenciālo vadītāju pagaidām nav ziņu, ir veselības aprūpe.
VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās atzina, ka ministru skaits nav būtiskākais, būtiskākais ir tas, ka izveidota valdība un ir iespēja strādāt. "Mums ir iespējas arī tajās jomās, kurās nevaram dabūt ministrus, piedalīties un ietekmēt gala iznākumu, un darīt to arī parlamenta darbā," norādīja politiķis.
Partiju pārstāvji informēja, ka sestdien un svētdien koalīcijas partneri turpinās darbu pie valdības deklarācijas, un pauda cerību, ka valdību varētu apstiprināt jau nākamnedēļ - trešdien vai ceturtdien. "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka Dmbrovskim nākamnedēļ jādodas uz Briseli spriest par ES budžeta nākamo finanšu perspektīvu, tāpēc būtu labi, ja viņam būtu jaunā parlamenta dots mandāts.
Jau ziņots, ka pirmdien uz pirmo sēdi sanāks jaunā Saeima, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš jau ir paziņojis, ka nenosauks premjera amata kandidātu no parlamenta tribīnes, bet gan ar rīkojumu, turklāt atzīmējot, ka, iespējams, tas nemaz nenotiks pirmdien.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka pirmdienas vakarā, vairāk nekā trīs nedēļas pēc ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām, ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība "VL-TB/LNNK" parakstīja reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanos, apņemoties veidot nākamo valdību. Nacionālās apvienības pārstāvji vienošanās tekstam pievienoja "izpratnes skaidrojuma dokumentu", kurā skaidrota apvienības atšķirīgā izpratne par atsevišķiem vienošanās punktiem.
Divi no Saeimā ievēlētājiem spēkiem - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība" - netiek aicināti koalīcijā. Ja Valsts prezidents akceptēs partiju vienošanos un nominēs premjera amatam "Vienotības" pārstāvi Valdi Dombrovski (V), šie spēki paliks opozīcijā.
Iepriekš ZRP aicināja veidot koalīciju kopā ar SC, taču pret to iebilda "Vienotība". Lai atrisinātu situāciju, "Vienotība" aicināja veidot plašu"varavīksnes koalīciju" no visiem pieciem parlamentā ievēlētajiem spēkiem, taču ZRP iebilda pret sadarbību ar ZZS, jo tā ir Zatlera partijas "sarkanā līnija" - nepieļaut sadarbību ar "oligarhu partijām".
Vēlāk "Vienotība" aicināja veidot nacionālā izlīguma koalīciju no četriem ievēlētajiem spēkiem, opozīcijā atstājot tikai ZZS. Taču SC un VL-TB/LNNK savstarpējo pretrunu dēļ arī šī iecere izgāzās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
