Likumā nosakot pienākumu rādīt ārzemju filmas oriģinālvalodā ar latviešu subtitriem, lielākās vietējās komerctelevīzijas zaudēs auditoriju. Šādas bažas pauda komerctelevīziju pārstāvji piektdien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) diskusijā par ierosinājumu ārzemju filmas ļaut tikai dublēt vai subtitrēt valsts valodā, atsakoties no ieskaņošanas.
"Modern Times Group" (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, kurš pārstāvēja "TV3", diskusijas dalībniekiem stāstīja par "TV6" pieredzi, krīzes laikā pārejot no ieskaņošanas uz subtitrēšanu. Šajā laika posmā kanāls zaudējis aptuveni trešdaļu auditorijas.
Turklāt, pēc viņa demonstrētajiem aprēķiniem, pāreja uz subtitrēšanu tikai palielinātu televīziju zaudējumus. Piemēram viņš izmantoja "TV3" pēcpusdienas programmu, kurā parādās piecas dažādas oriģinālvalodas. Veicot adaptāciju, 86% tiek raidīti latviešu valodā, bet Krievijas seriāliem tiek saglabāta oriģinālvaloda. Pērkot subtitrēšanas pakalpojumu, subtitri latviešu valodā stundā izmaksā 74 latus, ieskaņošana divās balsīs - 98 latus, bet dublēšana latviešu valodā četrās balsīs - 1215 latus. Lai gan, subtitrējot visu, izmaksas būtu mazākas, televīzija zaudētu apmēram trešdaļu auditorijas jeb aptuveni 900 000 latu.
Paliekot nacionālajam kanālam, "TV3" zaudējumi palielinātos par 847 000 latu, aprēķinājusi televīzija.
Ozoliņš vērtēja, ka īstermiņā ASV un citu rietumvalstu produkti tiktu aizvietoti ar Krievijas produktiem, jo tos skatītājs saprot un televīzijas nezaudētu reitingu, savukārt ilgtermiņā nākšoties pārreģistrēties uz citas valsts licenci, lai varētu "nedzīt sevi stūrī", lai nezaudētu reitingus.
Savukārt "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis norādīja: ja pajautās intelektuālim, viņš teiks, ka filmām ir jābūt oriģinālvalodā, taču televīzijas raida masu patērētājam, kurš vēlas atpūsties pie televizora. Viņš atzina, ka televīzija saņem vēstules ar lūgumu rādīt filmas tikai ar subtitriem, taču, ja šādu normu ieviesīs, viņaprāt, skatītāju reakcija būs pielīdzināma sprādzienam.
Viņš arī uzdeva retorisku jautājumu, ar ko nacionālās televīzijas, rādot filmas oriģinālvalodā un subtitrējot, atšķirsies no daudzajiem pārējiem kanāliem, kas pieejami, piemēram, kabeļtelevīzijā un kas jau tagad piedāvā subtitrus latviešu valodā.
Pēc Ēķa domām, šīm televīzijām būtu jākoncentrējas uz oriģinālsaturu, taču tam trūkst līdzekļu. Lai izdzīvotu, kanālam būtu jābūt 100% latviski, un tāds arī esot viņa sapnis. Viņš norādīja, ka tuvāko gadu laikā ar "Lattelecom" starpniecību būs iespējams nopirkt jebkuru filmu jebkurā valodā, bet tām televīzijām, kuras vēlēsies saglabāt nacionālo statusu, ražos oriģinālsaturu. LNT mērķis neesot pirkt ārzemju produkciju, bet gan atteikties no tās, lai atšķirtos no citiem kanāliem.
LNT vadītājs mudināja jauno padomi atrast veidu, kā ierobežot iespējas retranslētājiem piedalīties reklāmas tirgū, tādējādi nacionālajiem kanāliem paliktu līdzekļi, no kuriem veidot oriģinālsaturu. Kā norādīja Ēķis, televīzija nevar atļauties skatītākajā laikā nekonkurēt ar tādiem kanāliem kā "Fox Crime" vai "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK).
Latvijas Televīzijas (LTV) Filmu izplatīšanas un adaptācijas daļas vadītāja Anna Rozenvalde savukārt pauda viedokli, ka jāvērtē attiecīgo filmu, seriālu un raidījumu auditorija. Piemēram, viņa neuzskata, ka ir jātitrē seriāls "Mīlas viesulis", kura pamatauditorija ir sešdesmitgadīgi cilvēki. Līdzīgi ir ar bērnu raidījumiem, kuri, pēc viņas domām, nav jātitrē.
NEPLP loceklis Gints Grūbe gan mudināja nenovērtēt pārāk zemu pensionārus. Viņš norādīja, ka notiek diskusijas par pensijas vecuma paaugstināšanu un jāskatās uz vecākās paaudzes konkurētspēju darba tirgū, ko valodu zināšanas var paaugstināt.
LTV pārstāve arī pauda viedokli, ka patlaban, kad oriģinālprodukcijas ražošana ir samazināta līdz minimumam, sabiedriskajā televīzijā latviešu valodai ir jāskan noteiktā apmērā un tie nevar būt tikai ziņu raidījumi, ir jābūt arī filmām.
NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, pamatojot šādas diskusijas sākšanu, pauda viedokli, ka dažādām valodām, kas nav latviešu valoda, jākļūst vienlīdzīgām. Patlaban vienīgā valoda, kurai netiek runāts virsū, ir krievu valoda, kas tādējādi iegūst priekšrocības. Padome arī saņemot lasītāju sūdzības par to, ka esot jādzīvo kā aiz dzelzs priekškara.
Dimants norādīja uz diviem iespējamajiem modeļiem - Vācijas modelis, dublējot pārraides, kā arī Skandināvijas un Igaunijas modelis, titrējot pārraides, bet neieskaņojot tās. "Savā ziņā esam unikāli," Latvijas situāciju vērtēja NEPLP vadītājs.
Viņš vairākkārt uzsvēra arī identitātes jautājuma nozīmi, norādot, ka jāiet nacionālās un eiropeiskās identitātes stiprināšanas virzienā.
Valsts valodas komisijas loceklis Māris Baltiņš pauda bažas, ka NEPLP rosinātās izmaiņas likumā īstermiņā samazinās latviešu valodas skanējumu televīzijās. "Vai mēs to gribam panākt?" vaicāja Baltiņš. Viņš norādīja, ka varam skaisti runāt par daudzvalodību, bet viņam neesot pārliecības, ka Latīņamerikas seriāli tiks atskaņoti spāņu valodā, bet "Komisārs Reksis" - vācu valodā. Drīzāk, viņaprāt, pārsvaru gūs divas valodas, bet pārējās būs izņēmums.
Savukārt Saeimas deputāte valodas politikas un sociolingvistikas pētniece Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK) vērtēja, ka Latvijai acīmredzot jāskatās uz Skandināvijas un Igaunijas modeli, taču tas jādara ļoti uzmanīgi. Viņa norādīja, ka ir arī filmas krievu valodā, tāpēc ārkārtīgi gudri jāizveido modelis ar filtru, kā veicināt Eiropas Savienības valstu multilingvisma attīstīšanu, nepalielinot krievu valodas apmēru Latvijas televīzijās.
Kā vienu variantu viņa minēja filmu krievu valodā rādīšanu pēc pusnakts, kad bērni un jaunieši neskatās televīziju, tā izraisot jautrību diskusijas dalībnieku vidū. Viņa piebilda, ka "pārrunāšana pāri" neatbilst nekādiem estētikas principiem, piemēram, skatoties ieskaņotu Vudija Alena filmu "Pusnakts Parīzē", nevar izjust ne noskaņu, ne garu.
Lai gan Dimants norādīja, ka ar grozījumiem nebija domāts samazināt krievu valodas īpatsvaru, bet gan palielināt valodu daudzveidību, diskusijā vairākkārt izskanēja ideja par krievvalodīgo integrēšanu, rādot filmas ar latviešu subtitriem.
Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāve Inese Immure, kas iestājās par plašāku pārraižu titrēšanu, norādīja, ka krievvalodīgie nemācīsies latviešu valodu, ja varēs lasīt titrus krievu valodā, viņi mācīsies, ja titri būs latviešu valodā, bet skaņa - oriģinālvalodā.
Uz to gan "TV3" pārstāvis Ozoliņš norādīja, ka krievvalodīgos nevarēs piespiest skatīties raidījumus, ja viņiem tas nebūs ērti, proti, ja viņi nedzirdēs vai neredzēs krievu valodu. Savukārt, ja ir krievu subtitri, viņus ir cerība ieinteresēt skatīties latviešu kanālu.
Komentējot atšķirības dažādās Baltijas valstīs, Ozoliņš vērtēja, ka Igaunijā bija jūtama Somijas televīzijas ietekme un šajā valstī cilvēki iemācījušies lasīt subtitrus. "Šobrīd mesties ideālā pasaulē, kur televīzijas nevar atļauties un skatītāji nav pieraduši, ir pašnāvība," norādīja "TV3" pārstāvis.
Viņš arī piebilda, ka Igaunijā igaunis neskatoties Krievijas televīzijas, bet krievs neskatās Igaunijas televīzijas, turpretī Latvijā aptuveni 25%-30% PBK auditorijas veidojot latvieši. Latviešiem patīkot Krievijas televīziju saturs.
Atšķirības starp Latviju un Igauniju piefiksējusi arī NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska. Viesojoties Igaunijā, ticis runāts par to, ka trīs Baltijas valstis varētu kopīgi iepirkt produkciju, taču secināts, ka auditorijas intereses esot ļoti dažādas. Igauņi pērkot "BBC" produkciju, par kuru pie mums skatītājiem ir maza interese.
Diskusijas dalībnieki vienojās veikt pētījumu par skatītāju ieradumiem un viedokli par filmu rādīšanu oriģinālvalodā un titrēšanu, kā arī citiem saistītiem jautājumiem, taču secināja, ka nevienai institūcijai nav finansējuma šiem mērķiem. Viena no idejām bija iesaistīt pētījuma veikšanā akadēmisko personālu.
LTV pārstāve kā ideālo risinājumu minēja izmantot digitālās televīzijas priekšrocības, kas ļauj skatītājam izvēlēties subtitrētu vai ieskaņotu raidījumu.
Jau ziņots, ka pašreizējā redakcijā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28.panta trešais punkts paredz, ka demonstrējamās filmas ieskaņo, dublē vai subtitrē valsts valodā. Savukārt šī paša panta ceturtais punkts paredz, ka televīzijas raidījumus svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, ziņu un valodas mācību raidījumus, nodrošina ar subtitriem latviešu valodā.