Komisija neatbalsta atļauju kratīšanai pie Šlesera; Saeima lems jau ceturtdien

Pēc komisijas sēdes Saeimas prezidijs nolēma sasaukt ārkārtas sēdi ceturtdien pulksten 14.

Šlesers portālam "Delfi" atzina, ka viņam šobrīd nav piemērots nekāds procesuālais statuss šajā lietā, savukārt ar advokātu Viktoru Tihonovu viņš vienojies par savu interešu pārstāvniecību, jo "redziet, es jau neesmu jurists". Arī Ventspils mēram Aivaram Lembergam pašlaik lietā nav piemērots nekāds procesuālais statuss, intervijā Latvijas Radio ceturtdien pauda viņa advokāte Sandra Sleja.

Prokuratūras vēstulē Saeimai norādīts, ka KNAB kriminālprocesu uzsācis 20.maijā pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Saeimas Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja, ka par atļauju veikt kratīšanu Šlesera mājās nobalsoja Janīna Kursīte – Pakule (V) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), bet atturējās viņš pats, kā arī Jānis Klaužs (ZZS) un Imants Jānis Bekešs (PLL).

Komisijas vadītājs skaidroja, ka personīgi viņš vēl no rīta domājis, ka balsos pret, jo pēc pirmās vēstules no ģenerālprokuratūras viņš sapratis, ka KNAB lūgtā kratīšana nav atbalstīta. Bet pēc otrās vēstules saņemšanas, kurā nepārprotami norādīts, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers lūdz komisiju atbalstīt procesa virzītāja – KNAB izmeklētāja - ierosinājumu par "piekrišanas došanu kratīšanas izdarīšanai" pie Šlesera, Orlovs balsojumā nolēmis atturēties.

Šlesera advokāts Viktors Tihonovs žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka, viņaprāt, notikusi prokuratūras viedokļa maiņa, kas apliecinot – notiekošais esot juridisks farss. Viņš arī norādīja, ka prokuratūra savos iesniegumus "slēpjas aiz KNAB" un nelūdz atļauju kratīšanai pie Šlesera savā vārdā.

Tihonovs norādīja, ka viņš par nepatieso faktu minēšanu KNAB vēstulē Saeimai vērsies ar iesniegumu ģenerālprokuratūrā. Tihonovs norādījis, ka viņš saskaitījis KNAB vēstulē vismaz astoņus nepatiesos apgalvojumus, taču detalizēti neizklāstīja, kādi šie fakti ir.

Savukārt prokurors Māris Leja nepiekrita Tihonova apgalvojumam, ka pirmajā vēstulē Ģenerālprokuratūra būtu izteikusies neskaidri. Viņš arī norādīja, ka tieši tāda pašā formā prasītā 9.Saeimas deputāta Jura Boldāna izdošana kriminālvajāšanai un toreiz jautājumi nevienam neesot radušies. Leja arī atzina, ka kratīšanas svarīgs elements ir pārsteigums, kas šoreiz izpaliks, tomēr būtiski, lai visa procedūra būtu izieta, jo, iespējams. Saeima varētu saprast, ka kratīšanas gadījumā šāds Kārtības ruļļa regulējums nav efektīvs.

Jau ziņots, ka KNAB trešdien veicis kratīšanu īpašumos, kas pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā pret amatpersonām sācis kriminālprocesu par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu un citiem noziegumiem.

Kratīšanu trešdienas rītā KNAB sācis Rīgas Tirdzniecības ostā, ko apliecināja gan tās pārstāvji, gan advokāti. Tāpat kratīšana notika nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", apliecinājis uzņēmums. Kratīšana notika arī Lemberga kabinetā domē un īpašumā Puzē, kā arī Andrim Šķēlem daļēji piederošajā SIA "UVK".

Rīgas domes vadītāja pienākumu izpildītāja un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) paziņojis, ka kratīšana dažādās iestādēs trešdien veikta saistībā ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanām un "kaut kādu īpašu līgumu" ar "Mediju namu".

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un arī pats Lembergs notikušo saistīja ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.