Otrdien komisija slēgtā sēdē Aizsardzības ministrijā (AM) par mācību norises gaitu uzklausīja Latvijas novērotājus, AM un drošības iestāžu pārstāvjus.

Detaļas par aizsardzības speciālistu sniegto informāciju Latkovskis nedrīkstēja atklāt, taču deputāts norādīja, ka mācības kopumā bija ļoti plašas un vērstas pret NATO. Tās notikušas visā Krievijas rietumu pusē - sākot no Ziemeļjūras līdz Ukrainas dienvidiem.

"Secinājumi tiek apkopoti, turklāt notiek informācijas apmaiņa ar citu NATO valstu rīcībā esošo informāciju. Latvijas novērotāji redzēja tik daudz, cik Baltkrievija parādīja, taču lielākais mācību spēks bija Krievija," uzsvēra Latkovskis.

Komisijas vadītājs arī norādīja, ka Krievija mācībās izmantoja atsevišķus hibrīdkara elementus un informatīvās kampaņas, taču viņš nekonkretizēja, pret kuru valsti tas darīts. "Mācībās maz trenēti pretterorisma elementi, bet vairāk uzbrūkoša rakstura darbības," norādīja deputāts.

Šobrīd svarīgi ir sekot, vai Baltkrievijā izvietotie Krievijas karavīri pēc mācībām atgriezīsies savās dislokācijas vietās. "Mācības apliecināja, ka Krievija ir gatava ātri pārvietot savus karavīrus uz rietumu robežām. Gatavības pakāpe ir ļoti augsta karaspēka pārvietošanā. Tas mums ir jāņem vērā, jo NATO reaģēšanas laiks iespējamā konfliktā gadījumā būs ļoti īss," norādīja deputāts un piebilda, ka vairāk ir nepieciešams strādāt pie tā, lai ieviestu tā saukto "militāro Šengenu", kad sabiedroto karaspēks var brīvāk un ātrāk pārvietoties alianses dalībvalstīs.

Latvija pie šādas militārās loģistikas jautājumiem jau šobrīd strādājot.

Kā ziņots, "Zapad 2017" aktīvais posms norisinājās no 14. līdz 20.septembrim.

Augsta ranga Lietuvas Aizsardzības ministrijas amatpersonas atzinušas, ka dalībnieku skaits Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku manevros vairākkārt pārsniedzis oficiāli atzīto, turklāt mācību gaitā līdzās Baltijas valstu robežām veikti vairāki bīstami militāri pasākumi, ieskaitot bombardēšanu.

Krievija iepriekš bija apgalvojusi, ka "Zapad 2017" piedalīsies 12 700 karavīru.