Foto: PantherMedia/Scanpix
Saeima ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu iepriekš akceptētās izmaiņas likumos, paredzot, ka personai līdz 25 gadu vecumam, iegādājoties alkoholu, jāuzrāda pārdevējam personu apliecinošs dokuments, kā arī alkohola tirdzniecībai lielveikalos jāizveido atsevišķas nodaļas.

Izmaiņas likumos atbalstīja 79 tautas kalpi, bet deviņi deviņi deputāti klātesošie balsojumā nepiedalījās

Iepriekš gan komisijas deputāti, gan dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji atzina, ka līdz ar Saeimas darba grupas izstrādātajiem likumu izmaiņu priekšlikumiem diskusija par šīm tēmām ir tikai sākusies, un priekšlikumus vēl daudzreiz papildinās. Tāpat būs jāpaiet ilgākam laikam, lai panāktu "vērtību maiņu sabiedrībā, domājot par veselīgu jauno paaudzi", iepriekš pauda Saeimas darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens (V).

Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi paredz pienākumu alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kā arī alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā. Grozījumi paredz noteikt aizliegumu tirgot alkoholu arī dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes, valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Tāpat paredzēts noteikt, ka alkoholisko dzērienu reklāmā jāietver arī informācija par alkohola pārdošanas un iegādāšanās aizliegumu.

Policijas likuma grozījumi paredz policijas darbiniekiem tiesības izdarīt kontrolpirkumus un tajos iesaistīt arī citas personas, tostarp nepilngadīgas.

Saeimas darba grupas šovasar izstrādātie likumu grozījumi paredz atbildību pusaudžiem par alkohola iegādāšanos vai pilngadīgas personas kā starpnieka iesaistīšanu alkohola iegādē. Par šādiem pārkāpumiem pusaudzim varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem. Savukārt, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, nepilngadīgajam draudēs naudas sods no 25 līdz 50 latiem.

Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis iepriekš Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka lielu daļu vainas par jauniešu nodzeršanos jāuzņemas pieaugušajiem, kuri nopērk spirtoto dzērienu jaunietim. Ar likuma izmaiņām būtu jāpanāk, ka viņi vairs nebūtu ieinteresēti to darīt, un sagatavotie likuma grozījumi ir labs solis uz šo mērķi.

Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras pārstāvis komisijas sēdē uzsvēra, ka saruna par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem ir "attieksmes jautājums". Lielākā risināmā problēma ir nevis veikali un to kasieri, kuri pārdod alkoholu nepilngadīgajiem, bet gan pieaugušie, kuri to viņiem nopērk.

Diskusijas par alkohola aprites ierobežošanu paredzamas karstas, jo tas aizskar gan alkohola ražotāju, gan daudzu tirgotāju intereses, atzina deputāti.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vēstulē Saeimas deputātiem pausts, ka milzīgā alkohola aprite jauniešu vidū ir būtiska problēma, taču tās risinājumus nedrīkst pārvērst par populismu. Sagatavotajos likuma grozījumos tieši lielveikali tiekot pārvērsti par biedu, kamēr alkohola nelegālā aprite lielākoties esot tieši mazo tirgotavu "nopelns". Tāpēc veikalnieki aicinās izsvērt sagatavoto priekšlikumu par alkohola tirgošanu lielveikalos atsevišķās ar video novērošanas kamerām aprīkotās nodaļās.

Tāpat Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka būtu dažādi jāvērtē vieglais un stiprais alkohols un ir paredzēts aicināt ar likumu grozījumiem panākt, lai alkohola aprite būtu līdzīgi mazināta arī, piemēram, ziedu, saimniecības preču un citos veikalos, kur pieejami atsevišķi alkoholiski dzērieni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!