Foto: LETA
Viens no aktīvākajiem vēlēšanu iecirkņiem šodien ir Rīgas Kongresu namā, kur savu izvēli izdarīt ieradušies, ne tikai sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet arī korporāciju pārstāvji. No rīta tur bija iespēja ne tikai nobalsot, bet arī klausīties muzicētājos.

Rīgas pilsētas 132. vēlēšanu iecirknī, kas atrodas Rīgas Kongresu namā, jau no desmitiem rītā visus balsotājus vestibilā ar dziesmām sagaidīja diriģents Ints Teterovskis un kora „Balsis” pārstāvji. Jaunieši stāsta, ka viņus doties uz Kongresa namu pamudināja vēlme dziedāt. Diriģents priecājās, ka šoreiz referenduma laikā izdevies atrasties Latvijā, jo bieži tieši vēlēšanās sanāk atrasties ārzemēs, kur nobalsot nav iespējams. I. Teterovskis plāno turpināt dziedāt deviņos vakarā Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas vēlēšanu iecirknī.

Īsi pirms divpadsmitiem Kongresu namu piepildīja dažāda vecuma studentu korporāciju pārstāvji. Izveidojās gara balsot gribētāju rinda, fonā dziedāja Teterovska vadītie jaunieši un tika radīta mazliet pat svētku atmosfēra. Kad korporāciju pārstāvji bija nobalsojuši tie uz kongresa nama trepēm pretī Krievijas vēstniecībai svinīgi nodziedāja „Nevis slinkojot un pūstot”.


Korporācijas "Lettonia" biedra kandidāts un Latvijas Universitātes students Oskars Līkops izvēli izdarīt ieradies kopā ar vēl daudziem citiem korporācijas biedriem. Jaunietis atzīst, ka nobalsot ieradies, lai parādītu savu attieksmi. Viņš neuzskata, ka referendums kaut ko mainīs, ja nu vienīgi sašķels Latvijas sabiedrību vēl vairāk. Oskars uzskata, ka šis pasākums ir cittautiešu provokācija, uz kuru ir jāreaģē.

Ilze Salnāja, korporācijas "Gaujmaliete" pārstāve, gan cer, ka referendums saliedēs sabiedrību. Viņai šodien ir pacilājoša un patriotiska sajūta, īpaši tāpēc, ka balsot devusies kopā ar citiem korporāciju biedriem. Viņa prognozē, ka latvieši šodien aktīvi būs piedalījušies referendumā. Savukārt pensionāre Ilze Rudzīte uzskata, ka katra pilsoņa pienākums ir doties nobalsot. Viņa cer, ka referendums neko nemainīs.

Atbalstīt referendumu bija ieradies arī amerikānis Džordžs Stīls. Viņš pats balsot nevarēja, bet bija iesaistījies akcijā „Celies un ej!”, un uz Rīgas Kongresu namu ieradās kopā ar citiem akcijas rīkotājiem. Viņš uzsvēra, ka šī tautas nobalsošana Latvijai ir ļoti nozīmīga, jo tas ir viens no demokrātijas rādītājiem. vienalga, kāds ir balsojums „par” vai „pret”, sava izvēle jāizdara katram. Džordžs Stīls skaidroja, ka balsojums nav pret krieviem, nav pret pašu krievu valodu, bet gan pret izmaiņām Satversmē. Viņš uzskata, ka mazajā Latvijā nav vajadzīga otra valsts valoda. Džordžs Latvijā dzīvo jau septiņpadsmito gadu un joprojām strādā pie savām latviešu valodas prasmēm.

Tiklīdz korporāciju pārstāvji bija savu izvēli izdarījuši un dziesmas nodziedājuši 132. vēlēšanu iecirknī iestājās miers un rindas vairs nebija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!