Valsts kanceleja otrdien, 6. martā, izsludinājusi konkursu uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amatu, ko jau 20 gadus ieņem Viesturs Burkāns, liecina "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija.
No pretendentiem Valsts kanceleja sagaida nevainojamu reputāciju, iespējas gūt pielaidi valsts noslēpumam, augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību tiesību zinātnē, ekonomikā vai vadībzinātnē, vismaz trīs gadus ilgu pieredzi vadošā amatā, zināšanas un pieredzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, prasmes komandas darba organizēšanā un kopīgu mērķu sasniegšanā, komunikācijas prasmes un labas angļu valodas zināšanas, kā arī spēju pieņemt lēmumus, izvērtēt informāciju un uzņemties atbildību.
Pretī Valsts kanceleja sola dinamisku un atbildīgu darbu ar starptautiskās sadarbības iespējām, izaicinājumus un izaugsmi, kā arī motivējošu atlīdzības sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem, sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu.
Lai stiprinātu konkursa kārtībā ieceltā pretendenta profesionālās kompetences, pirms amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas pretendentam nodrošinās divus mēnešus ilgas mācības ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Pieteikumus Valsts kanceleja gaida līdz šā gada 20. martam. Amata tīkotājiem jāiesniedz motivācijas vēstule, kā arī vismaz 350 vārdus plašs redzējums par dienesta prioritātēm un attīstību.
Konkursa komisiju plānots izveidot nedēļas laikā, portālu "Delfi" informē Ministru kabinetā. Komisiju vadīs Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un komisijas locekļi būs institūciju deleģētie pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja un Latvijas Bankas.
Konkurss noritēs divās kārtās. Pirmajā atlases kārtā notiks pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana, savukārt otrajā kārtā notiks pārrunas ar pretendentiem par viņu motivāciju ieņemt šo amatu un savu redzējumu par iestādes attīstību. Tāpat otrajā kārtā notiks vadības kompetenču, komunikācijas un prezentēšanas prasmju novērtēšana. Komisija iesniegs Ģenerālprokuroram atzinumu par pretendentu novērtējumu gala lēmuma pieņemšanai. Ģenerālprokuroram ir tiesības pirms lēmuma pieņemšanas uzaicināt pretendentu vai pretendentus uz sarunu.
Vienlaikus Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izveidota komisija sākusi izvērtēt Burkāna pērnā gada veikumu dienesta priekšnieka amatā. Kā portālam "Delfi" skaidro Prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka, komisiju šim mērķim izveido katru gadu. Komisijā strādā pārstāvji no katra Ģenerālprokuratūras departamenta un Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš paziņojis, ka dienestā nepieciešamas radikālas pārmaiņas un ka nākamais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs jāmeklē atklātā konkursā.
Burkāns piektdien intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja, ka premjera nostāju neuztver kā neuzticības izteikšanu viņam un ka nav izlēmis, vai pretendēs uz šo amatu atkārtoti konkursā.
Burkāns vērsa uzmanību, ka visu mūžu jeb kopš 1980. gada ir strādājis prokuratūrā, bet kopš 1998. gada vada Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu. Toreiz, kad dienests dibināts, bijis konkurss uz tā vadītāja amatu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir prokuratūras pārraudzības iestāde, un reizi četros gados ģenerālprokurors ir izvēles priekšā par jauno dienesta vadītāju, paskaidroja Burkāns. Iepriekš ģenerālprokurori ir devuši iespēju viņam turpināt strādāt šajā amatā.
Dienesta darbs piedzīvojis kritiku pēc tam, kad Latvija atkal saņēmusi kārtējos pārmetumus par noziedzīgas naudas atmazgāšanu Latvijas bankās.
