Pēdējos 11 gados no Latvijas aizbraukuši aptuveni 250 000 iedzīvotāju, bet kopš neatkarības atjaunošanas "pazaudēti" 25% cilvēku jeb viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem, ceturtdien ziņo laikraksts "Diena".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtītais pētījums, kas atspoguļo pārmaiņas Latvijas apdzīvojumā, liecina, ka 2013.gadā iedzīvotāju skaits pieaudzis Mārupē, Ikšķilē, Ādažos un Babītē un Siguldā. Tāpat par nepilniem desmit cilvēkiem skaits palielinājies arī Carnikavā un Mērsaragā, savukārt visās pārējās pašvaldībās cilvēku kļuvis mazāk.
Pētījuma veicēja "Jāņa sēta" pārstāvis Jānis Turlajs minējis, ka, nekam būtiski nemainoties ekonomiskās attīstības veicināšanā, "Latvijai ir jāgatavojas arī tam, ka pēc 2020.gada strauji palielināsies veco ļaužu skaits".
"Prognozes liecina, ka līdz tam iedzīvotāju skaits varētu sarukt vēl par 20%. Turklāt no šīs tendences nav pasargāta arī Rīga un Ventspils," raksta laikraksts.
Iadzīvotāju skaita izmaiņas atstāj nospiedumu arī izglītības jomā.
"Kaut arī skolas vecuma bērnu kļuvis divas reizes mazāk, skolotāju skaits palicis gandrīz nemainīgs, tas liecinot, ka izglītības sistēmā nepieciešamas reformas," secināts laikrakstā. Turlajs norādījis, ka "jebkura vilcināšanās, var dārgi maksāt". Viņš par mītu uzskata skolu likvidēšanas apdraudējumu izglītības pieejamībai tālāko novadu bērniem, kā piemēru minot iespēju no Kolkas līdz Rojai aizbraukt 25 minūtēs.
Savukārt Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) aicinājis Turlaja minētos faktus skatīt kontekstā ar ceļu stāvokli un transporta pieejamību, kas lauku reģionos ir zemā līmenī.
