Deputāts atzina, ka vēl pirms 10 gadiem Latvija varētu iesaistīties diskusijās par to, vai uzņemt vai neuzņemt bēgļus. "Eiropas Savienības pienākums ir glābt cilvēku dzīvības, kas bēg. Mums nav citas izejas, kā uzņemt bēgļus un pieņemt šos nosacījumus," uzsvēra deputāts.
Uz jautājumu, cik daudz Latvija varētu uzņemt bēgļu, Mamikins skaidroja, ka tas ir politisks jautājums un daudz kas nav zināms arī EP deputātiem. "Pēc manām aplēsēm – tie varētu būt 3000-4000 cilvēku nākamo gadu laikā," pieļāva deputāts, piebilstot, ka sarunās par vienreizēju 250 bēgļu uzņemšanu ir vērojams populisms.
Tāpat viņš atgādināja, ka naudu bēgļiem maksās Eiropas Komisija (EK), to nemaksās Latvijas nodokļu maksātāji tiešā veidā, pauda Mamikins, skaidrojot, ka šīs summas salīdzināšana ar Latvijas pensijām nav adekvāta.
Eiroparlamentārietis pauda atbalstu EK prezidenta Žana Kloda Junkera obligāto kvotu plānam, jo tādējādi tiktu ņemta vērā valsts ekonomiskā situācija, platība un tamlīdzīgi.
Savukārt, komentējot Nacionālās apvienības negatīvo nostāju bēgļu jautājumā, Mamikins uzsvēra, ka partijas uzvedība var radīt Eiropai sajūtu par Latviju kā rasistisku valsti.
Vēstīts, ka 6. jūlijā MK apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Komisija maijā ierosināja kopumā dalībvalstīm divu gadu laikā izmitināt 60 000 patvēruma meklētāju. Divas trešdaļas no šī skaita nāktu no Itālijas un Grieķijas, kas šobrīd pakļautas vissmagākajam nelegālās imigrācijas spiedienam, bet atlikušie 20 000 tiktu uzņemti tieši no to izcelsmes vai tranzītvalstīm.
Vācija un Francija jau paziņojušas, ka abas kopā gatavas uzņemt vairāk nekā 21 000 patvēruma meklētāju.
