Latvijas Televīzijas (LTV) vadītājs Edgars Kots atbalsta LTV un Latvijas Radio apvienošanu, tomēr bažījas, vai šāds solis jau nav nokavēts.
"Pirms četriem gadiem par to runājām, es aicinu vēl joprojām, tikai nu jau man tas liekas krietni nokavēts. Ir ekonomiskie pamatojumi, kādēļ tā viennozīmīgi būtu jādara. Sabiedrībai reizēm šķiet, ka notiek cīņa par jaunas ēkas būvniecību, kas kādam varētu būt izdevīgi. Es turpretī aicinu pieņemt lēmumu, ka pašai Latvijas valstij, sabiedrībai nepieciešams jauns sabiedriskais medijs, kas paredz trīs izejas ceļus pie sabiedrības: video, tātad televīziju, radio un interneta telpu. Nav jēgas šīs lietas skatīt atsevišķi ne no pārvaldes, ne resursu mehānisma, ne administratīvās kapacitātes viedokļa," intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis Kots.

"Šobrīd mēs atrodamies pārāk dažādās pozīcijās. Latvijas Radio jau iztērējis ceturtā ceturkšņa naudu un tūliņ, cik man zināms, sāks tērēt trešā ceturkšņa līdzekļus. Negribu runāt kolēģu vietā, bet tur vienkārši vairs nav budžeta. Televīzijai situācija ir labāka. Mums joprojām nav parādu, savu saimniecību esam saplānojuši, 2008.gadā bijām uzkrājuši miljonu latu pamatlīdzekļos, ar to tagad dzēšam iztrūkumus. Mums tiek samazināts darbinieku skaits - bija 540, tagad jau mazāk par 500 darbinieku. Protams, vēl ir autorlīgumi un neatkarīgie producenti," situāciju raksturojis LTV vadītājs.

Kotu pašlaik tomēr visvairāk satrauc jautājums par sabiedrisko mediju budžetu 2010.gadam. "Šo gadu izdzīvosim, bet, ja netiksim sadzirdēti, pieļauju, ka brauksim prom no Zaķusalas. Nezinu vēl, uz kurieni, bet nav jau vairs citas izejas. (..) Milzīgā ēka ir kā "Titāniks", kurš pašlaik peld virsū aisbergam. Es mēģinu pagriezt kuģi, lai tas aisbergu skartu pēc iespējas mazāk, bet sāku arī gatavot glābšanas laivas - kuģis lai slīkst, bet kāpēc darbiniekiem būtu jāiet dibenā kopā ar to?"

"Pirmais, kas krīzes laikā būtiski: skaidri formulēt prioritātes. Ir valdībā cilvēki, kuri saka: visas funkcijas valsts turpmāk nespēs veikt. Tad jābūt skaidrībai, kādas funkcijas valsts turpinās pildīt un ko tā varētu deleģēt tirgū. Arī prioritātes būtu jādefinē. Ja sabiedriskais medijs iekļūst starp prioritātēm, tas jāsakārto nākotnei. Ja neiekļūst, tad jāsamazina, varbūt pat jābeidz eksistēt," teicis Kots.

"Es to uzsveru tādēļ, ka 2010.gada bāzes budžeti gan Latvijas Radio, gan LTV paredzēti ļoti minimāli, tie neļauj investēt jaunās tehnoloģijās. Esošo budžetu ietvaros var tikai eksistēt, bet tas nebūs produkts, kuru skatītājs izvēlēsies," piebildis LTV ģenerāldirektors.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit