"Un tad Lembergs varēs paziņot, sak, ko es teicu, "Krājbankas" privatizācija ir uz izgāšanās robežas. Vainīga valdība, un tā ir jānoņem," iespējamo perspektīvu intervijā iztēlojas Koziols.
Uzņēmējs apgalvo, ka Lembergs neapšaubāmi vēlas "novākt" vienu - Latvijas Pirmo partiju.
Ventspils mēra vēršanos prokuratūrā un paziņojumu par "Krājbankas" simtiem tūkstošu noguldītāju naudas piesavināšanos ar bankas toreizējā prezidenta Arnolda Laksas līdzdalību Laksas biznesa partneris Koziols nodēvē par smieklīgu.
Uzņēmējam neesot skaidri Lemberga mērķi, jo viņš pēdējā pusotra gada laikā esot plānveidīgi uzpircis bankas akcijas. "Sāka ar 10 000 akciju, un tagad viņš jau kontrolē 3%," norāda Koziols. "Bet tagad Lembergs paziņo, ka izņēmis no "Krājbankas" savu naudu un pavēlēs to pašu izdarīt arī visiem Ventspils uzņēmumiem. Un izskaidro to ar 1999.gadā bankā it kā notikušo izzagšanu. Vai tad agrāk viņš to nezināja," sašutis klāsta Koziols, kurš par "Krājbankas" padomes priekšsēdētāju kļuva 2001.gadā.
Uz "Telegraf" vaicāto, vai tad zagšana tomēr bijusi, Koziols skaidro, kā veidojusies noguldījumu nauda pēc tam, kad sabruka PSRS. Tad krājkases apvienojušās un 40% no kopējās uzkrātās summas atdota republikām, kas no savienības izstājās. Rēķinu bijis daudz, Koziols precīzi neatceroties - vai bija 200 000 vai 300 000 rēķinu, kas bija jāapkalpo. Iedzīvotāji nav atsaukušies uz paziņojumiem presē, jo "kurš tad brauks no Liepājas uz Rīgu pēc 3-5 latiem". Tā iznācis, ka banka paņēma šo naudu sev kā komisijas naudu par sīko kontu apkalpošanu. Un šo lēmumu neesot pieņēmis Laksa vienpersoniski, tas esot vairākkārt izskatīts bankas valdes un padomes sēdēs.
Ažiotāžu par "Krājbankas" privatizāciju ir sacēlis Lembergs, uzskata Koziols, jo, visticamāk, viņš arī gribējis piedalīties bankas privatizācijā. Koziols izskaitļojis divus iemeslus, kāpēc Lembergs to tomēr neesot darījis - vai nu viņš ir "nogulējis", vai arī ir notikušas sarunas starp Lembergu un citu akcionāru, kompāniju "Macasyng Holding", taču viņi nav spējuši vienoties.
"Viņš [Lembergs] domāja, ka izies cauri viņa plāns "A" - vai nu "Macasyng" nopirks akcijas Lembergam vai arī Lembergs - šai kompānijai. Taču šis plāns neizdevās. Tad viņš sāka īstenot plānu "B" - darīt visu, lai torpedētu privatizāciju," sacījis Koziols.
Koziols uzskata, ka valsts rīkojusies pareizi, ātros nakts tiesu darbus ieskaitot, lai "Krājbankas" privatizācija notiktu, jo "valstij ir neizdevīgi turēt 30% akciju bankā, kurā karo divas akcionāru grupas". Tagad lai skaidrojas privātie akcionāri savā starpā, norāda uzņēmējs.
Koziols uzskata, ka Ventspils uzņēmumi nav piedalījušies "Krājbankas" privatizācijā tāpēc, ka nav spējuši pierādīt, kas ir viņu patiesie īpašnieki, jo "ofšors nevar iegūt balsstiesības".
Uz "Telegraf" norādi, ka "Doxa Fund", kas nopirka ceturto daļu bankas akciju, arī ir ofšors, Koziols atsaucas uz presē izskanējušo informāciju, ka "Doxa" īpašnieki esot Luksemburgas banka.
Koziols, piekrītot laikraksta informācijai, ka Luksemburgas banka ir tikai administrators, nevis īpašnieks, atzīst: "Luksemburgas bankai es ticu vairāk nekā Latvijas [bankām]".
Kā ziņots, Ventspils mērs un "Krājbankas" akcionārs Lembergs apsūdz bijušo bankas prezidentu Laksu, ka viņš esot piesavinājies 430 tūkstošu klientu kontu esošo naudu 2,2 miljonu latu apjomā, uzliekot nepamatoti augstu maksu par konta apkalpošanu un neinformējot rēķinu īpašniekus.
Savukārt "Krājbanka" uzskata, ka savlaicīgi ir informējusi par paredzamo noguldījumu kontu pārvēršanu norēķinu kontos, kas notika 1999.gadā, kad "Krājbanka" mainīja noguldījumu politiku, pielīdzinot bijušos beztermiņa noguldījumus, par kuriem tika maksāti procenti, norēķinu kontiem, par kuru apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa.
Komisijas maksu par konta apkalpošanu - 10 santīmi mēnesī - "Krājbanka" sāka ieturēt no 1999.gada februāra. No 2000.gada 1.jūlija konta mēneša apkalpošanas maksa neaktīviem kontiem tika noteikta 30 santīmi, bet no 2001.gada 1.marta - 50 santīmi mēnesī. Komisijas maksa par neaktīva konta apkalpošanu ar 2003.gada 1.februāri ir 75 santīmi mēnesī. Par neaktīvu kontu tiek uzskatīts konts, ar kuru klients nav veicis bankas operācijas pēdējā gada laikā.