Viņš atgādināja, ka par bēgļiem tiek dēvēti cilvēki, kas bēg no situācijas, kas nesen notika arī Beļģijā, proti, terorisma. Ministrs uzsvēra, ka jautājums ir risināms kompleksi un jāņem vērā arī zināmas juridiskas saistības.

"Zinot, ka plūsmas ir mainīgas, nevaram izslēgt to, ka arī Austrumu robeža var saskarties ar pastiprinātu spiedienu. Ja Latvija vienpusēji izdarītu šādu soli, tad zināmā mērā šajā situācijā arī varētu palikt vieni paši," uzskata Kozlovskis.

ES ministri pēc sēdes nākuši klajā ar kopīgu aicinājumu Eiropas Parlamentam līdz aprīlim pieņemt lēmumus par pasažieru datu reģistru.

Sanāksmē secināts, ka izšķiroša nozīme ir informācijai. "Skaidrs, ka nolikt policistu pie katras ēkas nevarēsim. Līdz ar to informācijas iegūšana, analīze un nodošana ir priekšnosacījums, lai pasargātu iedzīvotājus Eiropā," norādīja Kozlovskis. Viņš skaidroja, ka ceturtdienas sanāksme bijusi solidaritātes sanāksme, taču pārrunātas arī konkrētas darāmās lietas cīņā ar terorismu.

Pārrunāts arī Šaujamieroču direktīvas projekts, informācijas apmaiņas stiprināšana par sodāmības reģistra datiem arī par trešo valstu piederīgajiem, vēršanās pret terorisma finansēšanu, ātrāka Šengenas robežas kontrole, iebraucot un izbraucot no ES. Ar papildu ekspertiem plānots stiprināts arī pretterorisma centru Eiropolā.

Visas valstis paudušas gatavību strādāt pie iniciatīvu ieviešanas praksē.

Vērtējot pašreizējo situāciju Briselē, Kozlovskis komentēja, ka dzīve nav apstājusies, bet gan lēnām atjaunojas. Ir jūtama pastiprināta policijas un armijas klātbūtne, pie vairākām ēkām arī privātās apsardzes kompāniju klātbūtne. Beļģijas kolēģi darot visu, lai situācija normalizētos, sacīja iekšlietu ministrs.