Foto: DELFI

Krievu valodas referendumam nauda nākusi arī no Krievijas, to telekanāla TV3 raidījumam "Nekā Personīga" atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Drošības policija (DP), kas pirms nedēļas publicētajā gada pārskatā norādīja uz Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi, atteikusies plašāk komentēt savus secinājumus.

Tikmēr Iekšlietu ministrs atzinis, ka nauda referendumam esot nākusi arī no Krievijas, taču plašāk to nekomentēja, aizbildinoties ar datu aizsardzību un to, ka šī informācija ir klasificēta.

"Tā nauda nākusi gan no iekšienes, gan no ārienes. [..] No Krievijas puses, jā," izvairīgi noteica Kozlovskis.

Viņaprāt, daudz lielāka uzmanība jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda DP - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Tomēr, kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.

Maija beigās valdībai būs jālemj vai piešķirt 4,7 miljonus latu primārajiem sabiedrības integrācijas darbiem. Premjera ārštata padomniece Sarmīte Ēlerte uzskata, ka plāns ir labs un krievu ekstrēmistu draudi esot pārejoša problēma.

Pretēji politiķu optimismam, skeptiski ir eksperti, kuri uzskata - ar šādām nostādnēm vien nepietiks.

Cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska-Odiņa raidījumam atzīmēja, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi.

Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk, uzskata Zankovska-Odiņa.

Krievijas politikas pētnieks Andis Kudors atgādina, ka Krievijas propagandas mašīna strādā tik spēcīgi, ka ar valdībai prasītajiem 4,7 miljoniem būšot krietni par maz. Taču viņš novērtē pozitīvi politiķu vēlmi vispār ķerties pie jautājuma risināšanas.

Jau vēstīts, ka februāra otrajā pusē notikušajā referendumā apmēram ceturtā daļa vēlētāju atbalstīja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, bet pārējie nobalsojušie bija pret šo iniciatīvu.

Nepieciešamos parakstus referenduma ierosināšanai vāca jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!