Latvija savu resursu robežās solidāri piedalīsies bēgļu krīzes risināšanā,sacīja mūsu valsts iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs uzsvēra, ka Latvija ir piedāvājusi nosūtīt papildu ekspertus darbam Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūrā "Frontex". Aģentūrai "Frontex" ir jāizšķiras par nepieciešamo papildu atbalstu, un Latvijas puse patlaban šajā jautājumā ir "gaidīšanas režīmā". Ministrs lēsa, ka jau šonedēļ varētu izlemt un nosūtīt sakaru virsniekus uz Grieķiju un Itāliju. Latvija jau nosūtījusi uz Slovēniju 20 masu nekārtību novēršanā apmācītus policistus.
Robežapsardzes aģentūras "Frontex" mandāta paplašināšana bija viens no jautājumiem, ko šodien Briselē apsprieda ES iekšlietu ministri.
Politiķu sanāksmē secināts, ka migrantu plūsmas nemazinās un ka ir daudz praktiski risināmu jautājumu, piemēram, nepieciešams stiprināt Grieķijas un Itālijas administratīvo kapacitāti, lai varētu pilnvērtīgāk strādāt ar trešajām personām, kas ierodas ES, proti, lai varētu operatīvi tās identificēt, noņemt pirkstu nospiedumus, ievadīt informāciju vienotā datu apmaiņas sistēmā.
Ministri sprieduši arī par ekonomisko bēgļu nosūtīšanas mājup mehānisma efektivitāti attiecībā uz tām personām, kas nekvalificējas starptautiskās aizsardzības kritērijiem.
Secināts, ka no lielā skaita ES iebraukušo migrantu tikai neliels procents ir pieprasījis patvērumu. Ja personas nav pieprasījušas patvērumu, tām nav tiesību uzturēties ES, taču vienlaikus jāņem vērā arī cilvēktiesību aspekti, norādīja ministrs. Kozlovskis atzina, ka migrantus visvairāk interesē Vācija un Zviedrija - labklājības valstis, kuras pašlaik saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, jo ieceļotāju skaits ir "dramatiski liels".
Visi ES ministri Briselē uzsvēruši, ka ir ļoti nopietni un strauji jāaktivizē sadarbība ar trešajām valstīm un arī Turciju, ar kuru ir noslēgts migrantu atpakaļuzņemšanas līgums, bet ir jāpanāk tā ieviešana. Būtu vajadzīga arī stingrāka robežkontrole ar Turciju, vērtēja ministrs.
ES ministri apsprieduši iespēju sadarbībā ar Eiropas Komisiju un ANO augsto komisāru bēgļu lietās izveidot nometnes migrantu plūsmas vietās - Grieķijā būtu nepieciešama šāda nometne ar 50 000 vietu, tikpat liela nometne būtu vajadzīga arī gar tā saukto Rietumu Balkānu maršrutu. Tuvojas ziema, tāpēc aktuāls ir arī jautājums par humāno palīdzību.
Pēc Kozlovska teiktā, Eiropas Komisija varētu līdz gada beigām nākt ar redzējumu par kopējo ārējo robežu pārvaldību Eiropā.
Latvijas iekšlietu ministrs pauda viedokli, ka ir jāpilnveido cīņa ar cilvēku kontrabandas tīkliem. Politiķi secinājuši, ka ir jāsamazina pieprasījums pēc pakalpojumiem, kas veicina šo noziedzīgo tīklu uzplaukumu. Tāpat arī jāīsteno stratēģiskā komunikācija par patieso situāciju ar bēgļu uzņemšanu Eiropā, lai šī informācija sasniedz personas, kas mīt trešo valstu bēgļu nometnēs.
Iekšlietu ministrs vērtēja, ka patlaban situācija Eiropā ir nopietna un tā ir jāstabilizē tuvāko mēnešu laikā, lai mazinātu apdraudējumu Šengenas zonai. Brīva pārvietošanās ir lielākais ES sasniegums, tāpēc jāstrādā pie tās apdraudējuma novēršanas, rezumēja ministrs.
Kā ziņots, Briselē šodien notika ES iekšlietu ministru sanāksme par bēgļu un nelegālo imigrantu krīzi, kuras risināšanā pieņemti vairāki lēmumi, bet progress ir lēns.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 773 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
