Saeimas kanceleja neuzskata, ka būtu nepieciešams mainīt parlamenta balsošanas sistēmu, bet gan politiskās tradīcijas, lai izvairītos no deputātu krāpšanās, balsojot citu vietā.
Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins sarunā ar BNS sacīja, ka balsošanas sistēmas maiņa nepalīdzēs risināt problēmu, ka viens deputāts balso vairāku savu kolēģu vietā.

"Tam nav tehniska risinājuma. Ir jāmaina izstrādājušās tradīcijas, jo citu valstu parlamentos ir tādas pašas balsošanas sistēmas kā Latvijā. Viņi nesaprot, kad mēs jautājam par to, kā viņi kontrolē, lai deputāti nekrāptos," pauda Steins.

Viņš arī sacīja, ka katram deputātam ir identifikācijas kartes, kuras var iedot citam deputātam.

"Ja tiešām grib pilnībā novērst tādu iespēju, tad ir jātaisa kā spiegu filmās acs tīklenes skenēšana vai pirkstu nospiedumu noņemšana," sacīja Steins.

BNS jau ziņoja, ka jautājums par deputātu krāpšanos balsojumā īpaši uzskatāmi notika ceturtdien, kad sociāldemokrātu deputāti pēc atkārtota balsojuma par Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumprojektu pieprasīja Saeimu pārbalsot, jo bija novērojuši, ka dažādu frakciju deputāti balsoja savu kolēģu vietā. Saeima noraidīja šo priekšlikumu, atstājot spēkā iepriekšējo balsojumu.

Balsojuma laikā zālē neatradās "Latvijas Ceļa" deputāti Jānis Gaigals, Linards Muciņš, Antons Seiksts, kā arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Imants Kalniņš, bet balsojuma izdruka vēlāk liecināja, ka viņi ir balsojuši. Deputātu krāpšanās bija uzskatāmi redzama, jo par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā nobalsoja tikai 50 deputāti, bet viens atturējās.

Pēc balsojuma Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš BNS sacīja, ka viņš to īpaši negribētu komentēt, jo deputātu krāpšanās esot bijusi acīm redzama ikvienam, kas atradies Saeimas zālē.

"Vienīgā iespēja novērst šādus gadījumus, kuru dēļ ir iespējams apšaubīt jebkuru Saeimas balsojumu, ir jaunas balsošanas sistēmas ieviešana, kas nepieļautu iespēju, ka kāds balso vairāku cilvēku vietā," sacīja Kusiņš.

Viņš arī pastāstīja, ka, piemēram, Šveicē deputātu vietās ir ierīkotas pogas, kas kontrolē, vai deputāts atrodas savā vietā vai ne.

"Balsošanas iekārtām ir tikai divas pogas vienā krēslā, un otra, ar ko tiek izdarīts balsojums, tādējādi, lai kāds nobalsotu vēl kāda cita vietā, ir jāpagūst iesēsties vairāku deputātu vietās. Tas nav iespējams, jo balsošanas laiks ir pārāk īss," stāstīja Kusiņš.

Savukārt Steins uzskata, ka deputātu balsošanu citu vietā nevar īsti uzskatīt par krāpšanos.

"Tas ir neliels pārkāpums, kas, protams, nav vēlams, bet nenodara nopietas un smagas sekas. Tā jau notiek, ka deputāts aizkavējas, tiekoties ar vēlētājiem vai bufetē un viņa vietā nobalso kāds viņa kolēģis," pauda Steins.

Saeimas Kārtības rullis tikai paredz iespēju 5 deputātiem iesniegt Saeimas prezidijam lūgumu lemt par balsojuma atkārtošanu. Saeima tad arī balso par šo priekšlikumu.

"Balsojums par to, vai veikt atkārtotu balsojumu, vienlaicīgi ir Saeimas deputātu viedoklis, vai šādam atkārtotam balsojumam ir pamats," sacīja Kusiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!