Krievijas kanālu izplatību Latvijā veicina zemā maksa par to retranslāciju. Tā kāds neliels kabeļoperators Rēzeknē saņēmis atļauju bez maksas vairākus mēnešus pārraidīt Maskavas politiku pārstāvošo "Russia Today", svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Rēzeknes novadā televīziju izplata vietējais kabeļoperators - SIA "Starnet". Ciemā Sondori daudzstāvu māju iedzīvotājiem gandrīz visiem ir šī televīzija, kuras piedāvājumā - 10 Latvijas un pārējie 43 tikai Krievijas kanāli. Rudenī kabeļoperators "Starnet" saņēma vilinošu piedāvājumu - bez maksas līdz gada beigām klientiem piedāvāt vēl vairākus kanālus no Krievijas, kurus veido telekompānija "Russia Today". Tā ir galvenokārt par Krievijas nodokļu maksātāju naudu uzturēta televīzija, kas raida ziņas un analītiskas programmas angļu valodā.
Notikumu atspoguļojums tieši sakrīt ar Krievijas oficiālo politiku. Gan par karu Ukrainā, gan citiem notikumiem. "Tur ir labs piedāvājums. Tur ir grupa. Četri kanāli no Russia Today grupas. Angļu valodā, viens tematiskais - kaut kas Discovery vai History kanālam līdzīgs. Un par visiem tiem kanāliem prasa ļoti smieklīgu naudu. Tāpēc arī gribējām viņus rādīt," raidījumam norāda "Starnet" īpašnieks Vjačeslavs Ščupaks.
Likumi Latvijā ir liberāli - ja kabeļoperators prasa atļauju retranslēt kādu ārvalstu televīzijas kanālu, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tas ir jāatļauj. Tā notika arī šajā gadījumā. Ceturdien mediju uzraugi "Starnet" izsniedza atļauju turpmākos 10 gadus retranslēt "Russia Today". Firmas īpašnieks neslēpj - gan šis, gan citi kanāli kabeļoperatoriem piedāvā ļoti izdevīgus noteikumus. Daudz dārgākos Eiropas kanālus pārraidīt neesot izdevīgi.
Šīs izdevīgās cenas piedāvājusi firma "Baltic Media Union". Tai tiesības izplatīt savus kanālus Latvijā uzticējušas vairākas populāras Krievijas televīzijas - NTV, Rossija RTR, Rossija 24. Šī mazpazīstamā uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Rīgā, Pulkveža Brieža ielā. Firmas īpašniekus Oļegu un Ļubovu Domaininus gan tur nav iespējams sastapt, jo adresē strādā grāmatvedības firma. Īpašnieki atrodas kaut kur Tallinā, noskaidrojis raidījums.
Bez "Baltic Media Union" ir vēl divi uzņēmumi, kas katrs pārstāv vairākus Krievijas kanālus. "TEM LV" ir saistīta ar "Baltijas mediju aliansi", kas pārstāv vienu no Latvijā populārākajiem kanāliem PBK jeb Pirmo Baltijas kanālu.
Lai varētu raidīt Eiropā, Krievijas kanāliem kādā no Eiropas valsts regulātoriem jāsaņem licence. "Russia Today" un vēl vairāki Maskavas kanāli reģistrējušies Londonā - Lielbritānijas valdības Komunikāciju birojā jeb OFCOM. Šīm televīzijām jāievēro Anglijas likumi. Ja notiek kāds pārkāpums - licenci regulators atņem un kanālam Eiropas tirgus aizveras. Šobrīd aizdomās par "Russia Today" pārkāpumiem, atspoguļojot notikumus Ukrainā OFCOM sācis vairākas pārbaudes. Uz britu rīcību tagad gaida arī regulators Latvijā, kuram pašam aktīvākām darbībām rokas ir par īsu, secinājis "Nekā personīga".
"Russia Today" sāka strādāt pirms deviņiem gadiem. Palīdzot Krievijas budžeta naudai, šis kanals ir nonācis starp lielākajiem un ietekmīgākajiem spēlētājiem kā BBC un CNN. Tas redzams vairāk nekā 100 valstīs, raida angļu, spāņu un arābu valodās. Auditorija pēc paša kanāla aprēķiniem - 700 miljoni skatītāju.
Vāji likumi, vārgi uzraugi un necaurspīdīga īpašnieku struktūra Krievijas kanālu pārstāvjiem Latvijā - mediju eksperts Ojārs Skudra šo Latvijā pastāvošo kārtību sauc par nepareizu. Šis esot viens no instrumentiem, ar ko Krievija tieši iejaucas mūsu valsts pamatos un pret to jāizturas nopietni.
"Kas attiecas uz budžetu - pagājušā gadā budžets 250 miljoni eiro jeb 11 miljardi rubļu, kas tad ir tā nodokļu maksātāju nauda un, protams, valsts subsidēti, viņi ir spējīgi izsist jebkuram konkurentam pamatus zem kājām, kurš ir spiests strādāt domājot, ka viņiem ir jāatpelna sevi. Viņiem par to nav jādomā," Krievijas kanāla biznesa modeli raksturo Skudra.
"Russia Today" mājas lapā internetā redzams, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pie mums "Russia Today" ir vispopulārākais. Lietuvā šo kanālu izplata viens kabeļoperators, Igaunijā - divi, bet Latvijā - nu jau deviņi.
