Krievija Baltijas un visas Eiropas aizsardzības spējas neuztver nopietni, tāpat kā Eiropā nereti nedomā nopietni par Krievijas uzbrukuma iespējamību, sarunā ar portālu "Delfi" stāsta "The Economist" redaktors Edvards Lūkass.
"Šāda uztveres atšķirība var novest pie negadījuma. Lai to novērstu, mums jābūt gataviem visās mūsu sabiedrības šūniņās, un, ja kas notiek, pēc iespējas ātrāk jāiesaista sabiedrotie," norāda Lūkass, kurš ilgstoši pētījis Krievijas ārpolitiku.
"Mums ir nepieciešams spēku papildinājums reģionā, bet vienlaicīgi jādomā stratēģiski. Jā, mums ir vajadzīgi multinacionāli spēki, lai, ja Krievija domā uzbrukt Baltijas valstīm, tā saprastu, ka censtos nogalināt karavīrus no dažādām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi. Bet beigu beigās mūsu pieejai pret Krieviju jābūt krietni plašākai. Mums ir jābūt gataviem konkrētiem atbildes soļiem. Vissvarīgāk, lai mēs savu aizsardzību un atbildi Krievijai neierobežotu ar vienveidīgām metodēm. Ir jādomā par kiberdrošību, par diplomātisko cīņu, ekonomiku un finanšu jomu.
Man arvien biežāk jautā, ko iesākt ar Putina netīro naudu, kas glabājas Rietumos. Krievijā pamatā ir ļoti vāja ekonomika, tā ir atkarīga no savām saitēm ar Rietumiem, tātad ir jāsāk aktīvāks darbs Londonā, Vašingtonā, Ņujorkā, Luksemburgā, Briselē, Vīnē. Putina ievainojamība ir noslēpta Rietumos," domā "The Economist" redaktors.
Es ticu, ka Eiropa pret aizsardzību tomēr attiecas atbildīgi, un, ja kaut kas notiktu, mēs atbildētu gana nopietni
Viņš skaidro, ka Krievija savus pieņēmumus par Eiropas aizsardzības spējām veikusi, novērtējot tehnisko Baltijas valstu nodrošinājumu un nevienprātību NATO.
"Krievija redz, ka Baltijas militārās spējas aizvien ir ļoti niecīgas, tās ne vienmēr spēj nodrošināt finansējumu aizsardzībai un ir ļoti atkarīgas no ASV. Tāpat Krievija zina, ka NATO lēmumu pieņemšanas process ir diezgan lēns, kā arī vairākas no NATO valstīm svārstās, vai sūtīt uz Baltiju savus karavīrus."
"Es ticu, ka Eiropa pret aizsardzību tomēr attiecas atbildīgi, un, ja kaut kas notiktu, mēs atbildētu gana nopietni. Es neesmu drošs, ka to saprot Krievija. Mēs Eiropā nesaprotam, ka Krievija ir nopietna par uzbrukumu, viņi nedomā, ka mēs uztveram nopietni aizsardzību, tur ir ļoti bīstama uztveres atšķirību plaisa," brīdina Lūkass.
"Es šaubos, ka Baltijā tie atkal būtu zaļie vīriņi, jo Krievija divreiz neizspēlē vienas un tās pašas kārtis. Mums jālūkojas, vai nemanām jebkādas zīmes par Krievijas uzvedības anomālijām. Rūpīgi jāvēro sportistu komandas, kas ierodas Latvijā, kuģu transports, Lietuvā – tranzīta zonas. Jābūt gataviem ekoloģiskām katastrofām, psiholoģiskai kara darbībai, uzbrukumiem finanšu sektoram. Krievija spētu radīt krīzi dažādos veidos," norāda Lūkass, piebilzdams, ka pret šiem draudiem jācīnās ar izlūkdienestu spēku stiprināšanu, kā arī sabiedrības saliedēšanu.
Tāpat, uzstājoties "Rīgas konferences 2016" forumā, Lūkass vērsa uzmanību uz jautājumu par Eiropas vienotību. Viņš norādīja, ka Eiropā galvenais nodalījums vairs nav starp bagātajiem un nabagajiem, bet gan starp atvērtību un noslēgtību.
Sarunā ar "Delfi" viņš norāda, ka sabiedrība Latvijā galvenokārt šķiet atvērta.
"Tā šķiet draudzīga pret starptautisko tirdzniecību un investīcijām, šajā jomā nejūtam izolēšanās politiku. Latvieši lielā skaitā strādā ārzemēs, bieži integrējās citās valstīs, man liekas, ka latvieši ir priecīgi būt daļa no Eiropas. Eiropas identitātei latviešos ir visai dziļas saknes. Tas ir diezgan atšķirīgi no tā, ko redzam Ungārijā, kur vietējie domā, ka Eiropa ir drauds.
Lielākā problēma ir migrācijas jautājums, Latvija ir nevajadzīgi satraukta par migrācijas un bēgļu krīzes radītājiem draudiem," saka Lūkass, norādīdams, ka, lai šo jautājumu risinātu, politiskajai elitei ir jāstrādā ar sociālo dialogu.
