Krievija liegusi iebraukšanu valstī Latvijas Valsts prezidenta administrācijas paspārnē izveidotās Vēsturnieku komisijas loceklim profesoram Heinriham Strodam, sestdien ziņo laikraksts "Latvijas Avīze".
Turklāt savu līdzdalību Vēsturnieku komisijā atteicis tās loceklis Krievijas Zinātņu akadēmijas (KZA) Vispārējās vēstures institūta direktors Aleksandrs Čubarjans.

Strods pētniecības nolūkos regulāri apmeklējis Krievijas arhīvus jau kopš 1954.gada. Nekādu īpašu šķēršļu nav bijis arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, taču šoreiz vairākkārtējie mēģinājumi iegūt vīzu aprīlī un maijā beigušies ar atteikumu. Kā pastāstīja vēsturnieks, vispirms atļauju iebraukt viņš lūdzis kā tūrists, tad Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis profesoru ielūdzis kā savu viesi.

KZA Vispārējās vēstures institūts uzaicinājis Strodu nolasīt referātu konferencē 31.maijā, taču vīzu iegūt neizdevās.

''Šķiet, es pārāk dziļi esmu ieracies viņu arhīvos. Pārāk daudz zinu,'' laikrakstam komentējis vēsturnieks.

Strods norāda, ka viņa pieredze un pazīšanās ļāvusi samērā labi orientēties Krievijas arhīvu kārtībā, zināt, kur kas meklējams, un tas, iespējams, kādam šķitis pārāk bīstami.

Pēdējā Stroda darbā ''PSRS kaujinieki Latvijā (1941 – 1945)'', kurā uzsvērts, ka kara gados Latvijā darbojošies padomju partizāni drīzāk jādēvē par sarkanās armijas iesūtītiem diversantiem, izmantoti daudzi Krievijā iegūti dokumenti. Profesors Strods ir jau otrais latviešu vēsturnieks, kam pēdējos gados atteikta iebraukšanas vīza. 2005.gadā Krievijas robeža kļuva nepārvarama profesoram Aivaram Strangam.

Vēsturnieku komisijas vadītājs Andris Caune maija beigās saņēmis vēstuli no akadēmiķa Aleksandra Čubarjana ar paziņojumu, kurā tas raksta, ka ''uzskata par neiespējamu'' turpināt sadarbību ar Vēsturnieku komisiju. Krievijas vēsturnieks savu rīcību argumentējis ar lielajām atšķirībām uzskatos, kādas pastāvot starp viņu un pārējiem komisijas locekļiem.

Komisijas locekļi pieļauj, ka tā varētu arī nebūt paša Čubarjana pozīcija, taču viņam jāievēro Krievijas Ārlietu ministrijas nostāja. Neoficiāli tiek minēts, ka Vispārējās vēstures institūta direktors kritis nežēlastībā pagājušā gada sadarbības dēļ ar Lietuvas Vēstures institūtu kad tapis dokumentu krājuma, kas bija veltīts Krievijas un Lietuvas attiecībām 1939./1940. gadā.

Jautāts, vai komisija gatavojas uzaicināt savās rindās kādu citu vēsturnieku no Krievijas, prezidentes padomnieks vēstures jautājumos un komisijas loceklis Antonijs Zunda atbildēja apstiprinoši, sakot, ka atsevišķas kandidatūras jau ir. Pašreizējais komisijas sastāvs ir spēkā līdz šā gada novembrim un izmaiņas būtu iespējamas pēc tam.

Vispirms gan būs jātiek skaidrībā ar Vēsturnieku komisijas darba apstākļiem Valda Zatlera prezidentūrā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!