Otrdien diplomātiskie avoti Maskavā paziņoja aģentūrai "Interfax", ka Krievijas puse pagaidām nekomentēs šos izteikumus.
Avoti lika saprast, ka Maskava sekos likuma par padomju laika zaudējumu kompensāciju liktenim pēc tam, kad to būs pieņēmis Seims.
Turklāt viņi atgādināja, ka Lietuvā likumi tiek izskatīti trijos lasījumos un stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos ir parakstījis prezidents.
Lietuvas vēstniecības Maskavā padomnieks politiskajos jautājumos Petrs Zapoļsks intervijā aģentūrai "Interfax" izteica viedokli, ka likuma par PSRS zaudējumu kompensāciju izskatīšana Seimā pamudinājusi Krievijas Ārlietu ministriju izplatīt asu paziņojumu, kas tika publicēts šī likuma pieņemšanas otrajā lasījumā priekšvakarā.
Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā Lietuvas parlamentāriešu rīcība tika novērtēta kā "solis uz abpusējo attiecību pasliktināšanos".
Krievijas ĀM atgādina, ka "PSRS armijas ievešana Lietuvā 1940.gadā notikusi ar valsts augstāko amatpersonu piekrišanu, kas tika iegūta toreizējo starptautisko tiesību ietvaros".
Krievijas ĀM norāda arī uz to, ka PSRS Augstākās padomes 1940.gada 3.augusta lēmums uzņemt Lietuvu Padomju Savienības sastāvā pieņemts pēc attiecīgiem lūgumiem no Baltijas valstu augstākās pārstāvniecības institūciju puses.
Tāpēc Krievijas ĀM noraida izteikumus par Lietuvas "okupāciju" un "aneksiju" kā nepamatotu apvainojumu Padomju Savienībai un noraida jebkādas pretenzijas šajā sakarā.
Savukārt Zapoļsks uzsvēra, ka Lietuvai ir konkrēts juridisks pamatojums, lai pieprasītu Krievijai kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies, 50 gadus atrodoties PSRS sastāvā.
Diplomāts sacīja, ka par juridisko pamatojumu šim lēmumu kalpo 1991.gada 29.jūnijā noslēgtais Līgums par starpvalstu attiecību pamatprincipiem starp Krieviju un Lietuvu, ko parakstīja toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un ratificējusi Valsts dome.
Zapoļsks atgādināja, ka šī līguma preambulas otrajā punktā ir fiksēts Padomju Savienības veiktās Lietuvas aneksijas fakts.