Foto: LETA
Atšķiras Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvju vērtējums par Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu. Deputāti norāda, ka Krievijas Ārlietu ministrijas rīcība ir neparedzama, taču ziņojuma saturu par ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendāciju neievērošanu varēja prognozēt jau pirms vairākiem gadiem.

Jautāts, vai Krievija ziņojumu varētu izmantot, lai tieši vērstos pret Latviju, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) skaidroja, ka līdzīgu scenāriju mēs pašlaik varam vērot Ukrainā.

"Krievijas prezidents Vladimirs Putins to varētu izmantot kā kritiku un ieganstu pret NATO valsti, taču Latvijas sabiedrotie jau divdesmit gadus apzinās situāciju un saprot, ka šādiem ziņojumiem nav pamata," norādīja Kalniņš.

Viņš arī atzina, ka ir grūti izskaidrot Krievijas pēkšņo reakciju. "Viens no iespējamajiem variantiem ir tas, ka Baltijas valstis arvien vairāk tiek minētas NATO kontekstā, kā reģions, kuru sabiedrotie aizstāvēs, taču pēdējā laikā Krievijas ārpolitika ir diezgan neprognozējama, atskaitot regulāro kritiku pret jebkuru valsti, kurā ir krievu tautības iedzīvotāji," skaidroja Kalniņš.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapkins (SC) gan norādīja, ka ziņojumu varēja prognozēt jau pirms vairākiem gadiem, jo regulāri tiek apspriestas vairākas deklarācijas. "Tā ir Latvijas iekšējā lieta, kura aktīvi jārisina. Mums ir jāstrādā, lai šāda veida ziņojumi neatkārtotos," sacīja Potapkins, piebilstot, ka šobrīd piemērs jāņem no Igaunijas, kur aktīvi tiek risināti ar naturalizāciju saistīti jautājumi.

Savukārt Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) sacīja, ka ziņojumu var uztvert kā Aukstā kara pazīmi, kurš pašlaik norisinās starp Krieviju, Eiropu un NATO, un norāda, ka Krievija noteikti izmantos ziņojumu, lai īstenotu savu ārpolitiku kaimiņvalstīs. "Tas ir ierasts Maskavas plāns, taču mēs varam būt pārliecināti, ka tas netiks izmantots radikālu mērķu realizācijai," atzina Latkovskis.

Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir izplatījusi paziņojumu, kurā uzstāj, lai Latvija izpildītu ANO Cilvēktiesību komitejas rekomendācijas par Latvijas nepilsoņu integrēšanu sabiedrībā.

Krievijas ĀM esot vīlusies, jo Latvija nepamatoti noliedzot "nepilsoņu statusa" problēmas, kas esot aktuālas gandrīz 15% jeb 300 000 valsts iedzīvotāju. ĀM savā paziņojumā apgalvo, ka šiem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka viņi dzimuši un dzīvojuši Latvijā, esot liegtas "daudzas pilsoniskas, politiskas, ekonomiskas, sociālas un kultūras tiesības".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!