Augstākās tiesas (AT) Senātā trešdien, 20.februārī, tiks skatīts Latvijā dzīvojošā Krievijas pilsoņa Vjačeslava Šestakova - kriminālajā vidē pazīstams ar iesauku ''Sļiva'' - pieteikums par iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) lēmumu par viņa iekļaušanu "melnajā sarakstā".
Šestakovs vērsies tiesā ar lūgumu atcelt ministra pagājušā gada 31.oktobra lēmuma "Par ārzemnieka iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, un iekļaušana Šengenas informācijas sistēmā'' atcelšanu.
Raidījums "Nekā Personīga" pagājušā gada sākumā vēstīja par Igaunijas Drošības policijas virsnieku Indreku Poderu, kuru turēja aizdomās par darbošanos Krievijas mafijas labā. Kozlovskis toreiz raidījumam apstiprināja, ka sadarbībā ar igauņiem Latvijas drošības dienesti veica izmeklēšanu arī mūsu valstī.
Podera lietā bija vairākas epizodes, kas tika saistītas ar Jūrmalu un liecina par Igaunijas drošībnieka iesaisti noziedzīgi iegūtas naudas dalīšanā. Poders pagājušā gada pavasarī un vasarā braucis tikties ar Šestakovu.
Raidījums toreiz vēstīja, ka Šestakovs ir viens no sakarniekiem Krievijā par mafijas karali sauktajam Aslanam Usojanam jeb ''Ģedam Hassanam''. Jūrmalas tikšanās reizēs klāt bijuši vēl vairāki noziedzīgajā pasaulē zināmi personāži - ''Korejec'' un Nikolajs Holopovs. Tika pieļauts: ja Igaunijas Drošības policija nebūtu atklājusi iekšējo nodevēju, viņu kolēģis būtu sācis kontrolēt lielāko daļu no kriminālās naudas plūsmām Baltijā.
Poders tika aizturēts pēc apmēram pusgadu ilgas izsekošanas, kuras laikā apstiprinājušās aizdomas, ka ietekmīgais Drošības policijas darbinieks, izmantodams savas amata pilnvaras, dažādi pakalpojis noziedzniekiem, pretim kukuļos saņemdams ļoti iespaidīgas summas.
Kozlovskis ''Nekā personīga'' sacīja, ka pēc Podera aizturēšanas jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko Latvijā dara Šestakovs, kuram šeit ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
''Ja apstiprināsies kaut kādas aktivitātes, kas ir vērstas uz kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai kaitētu Latvijas interesēm, es uzskatu, ka tādā gadījumā būtu jāpārskata viņa uzturēšanās Latvijā,'' atzina iekšlietu ministrs.
Poders Drošības policijā tika uzskatīts par teicamu izmeklētāju. Viņam bija ļoti plaša pieeja informācijai un ietekmīgas amata pilnvaras. Par to, ka īstenībā viņš strādā bandītu labā, aizdomas radās, kad Igaunijas un Krievijas uzņēmēji sastrīdējās par īpašumtiesībām ''Krediidipank'', kur lielākā daļa kapitāla pieder krievu pusei. Kaislībās par lielo naudu igauņu drošībnieks uz brīdi zaudēja modrību un bija iesaistījies konflikta nogludināšanā. Kopš tā laika viņam tika sekots un lēnām sāka atklāties patiesība.
Uzmanība tika pievērsta arī Podera ģimenes iespaidīgajiem nekustamajiem īpašumiem un to izcelsmei. Tiek pieļauts, ka Poders, izmantodams savas Drošības policijas pilnvaras, ir palīdzējis dažādiem mafioziem grupējumiem, piemēram, kontrabandas organizēšanā un piekļūšanā pie kontiem, ko Igaunijas banku uzraugi bija iesaldējuši aizdomās par naudas atmazgāšanu.
Gaismā celti gadījumi, kad Drošības policijas vārdā Poders centies atvieglot apstākļus konkrētiem cietumniekiem, bet citus pakļāvis stingrākam režīmam. Viens no cietumu priekšniekiem atceras, ka Poders arī mudinājis nelikumīgi izmantot noklausīšanās iekārtas. Ir aizdomas arī, ka viņš safabricējis pierādījumus par labu tiem, kas viņam deva kukuļus un ilgstoši un nesodāmi ir darbojies plašā frontē, izmantodams sakarus Krievijā un citur.
