Gaidāmā Krievijas karaspēka atvilkšana no Sīrijas, par kuru tika paziņots pirmdien, saistīta ar Sīrijas prezidenta Bašara al Asada drīzu likvidāciju, šādu viedokli sarunā pauda politologs Kārlis Daukšts.
Krievijas armijas kontingenta izvešana tiks sākta otrdien. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam.
Komentējot Krievijas lēmumu, Daukšts pauda viedokli, ka tā ir saistīta ar kādu vienošanos un sarunām ar ASV par tālāku Sīrijas attīstības variantu, jo esot skaidrs, ka Asada režīms vairs nav izdevīgs ASV, kā arī pašai Krievijai, jo tas ir tik vājš, ka nespēj nodrošināt pretošanos.
"Krievijas spēku atvilkšana nozīmē, ka Asada režīms ir tuvu likvidācijai, tādēļ jādomā par tālākas Sīrijas veidošanas projektiem. Pieņemu, ka aktīvi sāks strādāt Sīrijas opozīcija un norisināsies sarunas Ženēvā, kur opozīcija izvirzīs kategoriskas prasības pret Asadu," prognozēja politologs.
Runājot par militāro aspektu, Daukšts pauda viedokli, ka šādam Krievijas solim varētu būt arī finansiāls raksturs, jo Krievijai tās karaspēka uzturēšana izmaksā pārāk lielus finanšu līdzekļus, kas rada ievērojamu spiedienu uz pašu Krieviju un tās ekonomiku. Viņš gan norādīja, ka parakstītie līgumi ļauj Krievijai paturēt vismaz divas bāzes teritorijā, līdz ar to nevarot arī izslēgt Krievijas spēku atgriešanos, taču pie zināmiem nosacījumiem.
Taujāts par tiem, politologs skaidroja, ka Krievija varētu iesaistīties aktīvākā diplomātiskā procesā, savā veidā aktualizējot jautājumu par to, kurš turpinās cīnīties pret tā dēvēto "Daesh" ("Islāma valsti"), jo esot skaidrs, ka to varot darīt Sīrijas armija, taču tā ir vāja. To varētu darīt arī kurdu pešmerga, taču šis jautājums sastopoties ar lieliem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kuri lielākoties saistīti ar Turciju.
"Tas ir gaisā pakāries jautājums - kurš tad cīnīsies ar teroristiem? Krievija tagad varētu sacīt - labi, mēs izvedam savu karaspēku, varbūt sāksim vienoties par citiem veidiem, kā ieiet atpakaļ, ar likumīgākiem un atzītākiem paņēmieniem?" sprieda Daukšts.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien devis rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu.
"Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts," Putins sacījis aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. "Tāpēc es esmu aizsardzības ministram licis sākt mūsu karaspēka lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas Arābu Republikas," Putina teikto citē ziņu aģentūra TASS.
Krievijas armijas kontingenta izvešana tiks sākta otrdien. Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam. Krievijas prezidents par šo jautājumu runājis ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, teikts Kremļa paziņojumā.
"Līderi atzina, ka Krievijas gaisa spēku īstenotie pasākumi ļāvuši radikāli mainīt situāciju cīņā pret terorismu, dezorganizēt kaujinieku infrastruktūru un nodarīt viņiem būtiskus zaudējumus," norādīja Kremlis.
"'Ņemot to vērā, Krievijas prezidents apliecināja, ka galvenais uzdevums, kas Krievijas bruņotajiem spēkiem ticis izvirzīts Sīrijā, ir sasniegts. Tika panākta vienošanās atvilkt lielāko Krievijas gaisa spēku kontingenta daļu," teikts paziņojumā.
Tomēr līderi arī vienojušies, ka Maskava Sīrijā paturēs gaisa spēku objektu, lai palīdzētu uzraudzīt pamiera progresu.
Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā Asada pusē iesaistījās septembrī.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.
Sīrijā 27.februārī stājās spēkā pamiers, tomēr tas neattiecas uz grupējumiem, kurus ANO atzinusi pat teroristu organizācijām, tādiem kā "Islāma valsts" un "Al Nusra".
