Foto: DELFI

Latvijā sestdien notikušā referenduma par Satversmes grozījumiem, kas piešķirtu krievu valodai valsts valodas statusu, rezultāti ir šī referenduma iniciatoru panākums, svētdien Krievijas ziņu aģentūrai "Interfax" paziņoja Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Kosačovs.

"Neraugoties uz konkrētiem cipariem par nobalsojušajiem referendumā, es uzskatu tā rezultātus par panākumu tiem, kas Latvijā cīnās par krievu valodas tiesībām," sacīja Kosačovs.

Viņš apgalvoja, ka, iniciējot referenduma rīkošanu par šo problēmu, Latvijas krievvalodīgie pilsoņi esot reaģējuši uz "nacionālistisku partiju grupas mēģinājumu pilnībā aizliegt krievu valodas mācīšanu skolās".

"Fakts, ka referendumā piedalījās tik daudz Latvijas pilsoņu, kuri uzskata par svarīgu krievu valodas statusa paaugstināšanu, neļaus varas iestādēm nopietni izskatīt nacionālistisko partiju prasības," uzsvēra Kosačovs.

Viņš sacīja, ka liels cilvēku skaits, kuri nobalsojuši par krievu valodas statusa paaugstināšanu, apstiprina to, ka "stāvoklis šajā ziņā pašlaik ir nenormāls un ka ir jāprasa problēmas papildu risinājums, tas ir, krievu valodas kā valsts valodas pielietošana ja ne visas valsts mērogā, tad pilsētu un municipālo veidojumu līmenī, kur kompakti dzīvo krievvalodīgie iedzīvotāji".

"Tiem, kas tagad spekulēs ar referendumā iegūtajiem skaitļiem, arī nav jāaizmirst, ka vairāk nekā 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav tās pilsonības, bija mākslīgā veidā atstumti no piedalīšanās šajā plebiscītā, un viņi turpinās cīnīties par savām humanitārajām un politiskajām tiesībām," uzsvēra Kosačovs.

Viņš uztvēra referenduma rezultātus kā "nopietnu signālu Latvijas varas iestādēm risināt šo poblēmu".

Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem referendumā par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% nobalsojuši pret to, bet 3524 jeb 0,32% nodoto vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām. Līdz ar to Latvijā vienīgā valsts valoda paliks latviešu valoda, liecina jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati par saskaitītajām balsīm visos 1035 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un ārzemēs.

Lai grozījumi Satversmē, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem bija jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.

Savukārt jaunākie dati par aktivitāti par 1014 no 1035 iecirkņiem Latvijā liecina, ka referendumā piedalījušies 1 092 904 jeb 70,73% no 1 545 166 vēlētājiem.

Grozījumus Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderi ir Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs, kas arī iepriekš izcēlušies ar skaļām akcijām. Par grozījumiem parakstījās nepieciešamais pilsoņu skaits, lai par tiem notiktu tautas nobalsošana. Grozījumus, kas paredz oficiālu divvalodību Latvijā, atbalstīja "Saskaņas centra" līderis Nils Ušakovs un vairāki citi apvienības pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!