Krieviņš norādīja, ka iedzīvotāju komentāros iezīmējas četri galvenie jautājumu bloki - demogrāfija, ekonomika, reģionālā attīstība un izglītība.
"Ja mēs runājam par konkrētību, tad pirmais ir demogrāfijas bloks, kas ir viens no līderiem pēc komentāriem," sacīja Krieviņš.
Viņš minēja, ka iedzīvotāji iesniedz priekšlikumus, kā, viņuprāt, būtu jāpalielina dažādi pabalsti, lai veicinātu dzimstību Latvijā un, protams, arī atvieglotu to iedzīvotāju, kuriem ir bērni, ikdienas soli.
Otrs jautājumu bloks ir vērsts uz ekonomiku, ar uzsvaru uz tādām lietām kā ražošanas attīstība, uz eksportu vērsta attīstība un ražošana, tostarp arī pakalpojumu eksports, kā arī konkrēti priekšlikumi par medicīnas tūrisma attīstību un jautājumi, kas ir saistīti ar augstas pievienotās vērtības projektiem, tostarp ar lielāku finansējumu zinātnei.
Trešā priekšlikumu grupa saistās ar teritorijas jeb reģionālo attīstību. Vairāki cilvēki pauduši viedokli, ka ir jāmēģina nodrošināt visu teritoriju vienlīdzīga attīstība un tām visām arī jāparedz attiecīgi finanšu resursi.
Savukārt noslēdzošais bloks ir saistībā ar izglītības jautājumiem - priekšlikumu autori uzskata, ka ir nepieciešams daudz lielāks uzsvars uz eksakto zinātņu attīstību un lielāks studentu skaits šajās nozarēs, tostarp sasaistot to ar ideju par ražošanu.
Plānotas NAP reģionālās apspriešanas septiņās lielajās pilsētās - Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā, informēja PKC vadītājs. Patlaban vēl norisinās pēdējās saskaņošanas par datumu Liepājā un Ventspilī.
Jau ziņots, ka NAP sākotnējo redakciju valdība apstiprināja 14.augustā, un nākamajā dienā sākās tā publiskā apspriešana, kas ilgs mēnesi - līdz 15.septembrim, kuras laikā ikvienam iedzīvotājam būs iespēja plānu komentēt, kā arī iesniegt priekšlikumus. Tiks gaidītas konkrētas idejas, kuri rīcības virzieni vai uzdevumi būs svītrojami, lai varētu vēl mērķtiecīgāk koncentrēties uz noteiktu jautājumu loku, kas Latvijas attīstībai pašlaik ir visbūtiskākie, paredz plāna izstrādātāji.
Ar plāna sākotnējo redakciju ikviens iedzīvotājs var iepazīties mājaslapā "www.nap.lv", kur ir arī iespēja aizpildīt anketu un atstāt savus komentārus par NAP, kā arī ministra priekšlikumu NAP2020 valsts attīstības vīzijai. Papildus iecerēta arī reģionālā apspriešana - klātienes diskusijas visos Latvijas reģionos, lai iedzīvotājiem, akadēmiķiem, uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem būtu iespējams klātienē paust savu viedokli par dokumentu un diskutēt ar tā veidotājiem par uzlabojumiem.
Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, nosakot nozaru politiku un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. Nacionālajam attīstības plānam jākalpo par pamatu Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam plānošanai. Plānu izstrādājis Pārresoru koordinācijas centrs. Par NAP vadmotīvu izvirzīts ekonomikas izrāviens, savukārt par nākamā plānošanas perioda prioritātēm izvirzīta cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.
NAP ir papildināts ar koalīcijas domubiedru grupas izstrādāto vīziju "Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020.gadā - zaļākā valsts pasaulē", kuru otrdien valdībā prezentēja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti. Tas iedzīvotājiem izstāstīs, kas ir NAP, norāda vīzijas autori. Tam ir vairākas sadaļas - bērni un ģimene, izglītība, darbs, kultūra un vērtības.