Svētdien, 20.aprīlī, tiek svinēti pavasara lielākie svētki – Lieldienas. Tie ir lielākie svētki kristīgajā pasaulē un šogad tos vienā laikā svin gan Rietumu gan Austrumu ritu kristieši. Šajos svētkos tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Tāpat šī diena tiek atzīmēta arī tautas tradīciju garā - ar šūpošanos, olu ripināšanu un dziedāšanu.
Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.
Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā, jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Tad arī tiek svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece - Kristus simbols, kā arī svētīts Kristības ūdens. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.
Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altāru pārsegi, kā arī garīdznieku stolas un liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.
