Partijas īsajā 4000 zīmju programmā norādīts, ka KDS pārstāv sociālā tirgus ekonomiku, ko izveidoja Dr.Ludvigs Erhards un ko "līdz šodienai pamatoti dēvē par Vācijas ekonomisko brīnumu, kur ne valstij, ne privātajam nav tiesību pārņemt kontroli pār ekonomiku".
Partija uzskata - lai Latvijā stabilizētu ekonomiku, nepieciešams "izsludināt "force majore" [acīmredzot, domāts "force majeure" – nepārvarama vara (Red.)] stāvokli ekonomikā un veikt starptautisko auditu". Tāpat KDS sola "salauzt korupciju valsts, pašvaldību un privātajā sektorā", pārcelt nodokļu slogu no darba ņēmēja uz kapitālu, pakļaut ārzonās reģistrētos uzņēmumus finanšu kontrolei, nepieļaut valsts un pašvaldību stratēģisko un peļņu nesošo uzņēmumu privatizāciju, ieviest progresīvo nodokļu sistēmu un samazināt nodokļu slogu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem un invalīdiem.
KDS vēlas ar likumu aizliegt valsts un pašvaldību uzņēmumiem, to meitas uzņēmumiem, brīvostām, brīvajām ekonomiskajām zonām un muitas noliktavām darboties ārzonās. Tāpat partija grib palielināt Konkurences padomes lomu brīvā tirgus nodrošināšanā un cīņā pret monopolu ietekmi, kā arī mainīt likumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora finansēšanu, jo "regulatoram jāstrādā sabiedrības labā".
Partija atzīst, ka "izveidot līdzsvarotu budžetu bez jauniem aizņēmumiem nav KDS mērķis". "Vairāk jādomā par paaudžu taisnīgumu, jo katrs eiro, ko mēs aizņemamies, uzliek slogu nākamajām paaudzēm," uzskata KDS.
Partija norāda, ka sociālā tirgus ekonomika paredz valsts iespēju iejaukties brīvajā tirgū un "tieši šobrīd valsts varai jāuzņemas iniciatīvu un aktīvi jāiesaistās krīzes novēršanā, piesaistot lielos investorus, kas radīs jaunas darba vietas". Vislielākā uzmanība, partijas ieskatā, jāvelta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tieši šie uzņēmumi rada visvairāk darba vietu un veido sabiedrības vidusšķiru. Tāpat KDS sola ražojošiem uzņēmumiem radīt labvēlīgu eksporta vidi.
Partija arī apņemas izcīnīt labvēlīgas un pietiekamas subsīdijas un kvotas lauksaimniecībai un zivsaimniecībai nolūkā nodrošināt valsti ar augstvērtīgiem, lētiem vietējiem pārtikas produktiem un attīstīt eksportu. Tāpat KDS sola plānot un īstenot ilgtspējīgu vides attīstības politiku, nodrošinot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas līdzsvarotu attīstību un nodrošināt "jaunu vides tehnoloģiju izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs".
KDS deklarē, ka valsts un sabiedrības dzīvotspēja un attīstība ir tieši proporcionāla tās kultūras līmenim, tāpēc vajadzīgs "nemitīgi meklēt un ieviest jaunas formas kultūras pozitīvās ietekmes palielināšanai visos sabiedrības slāņos". KDS grib attīstīt kultūrtūrismu un radošās industrijas, pārvēršot to sabiedriskā un ekonomiskā labumā.
Izglītības politikā KDS galvenais uzdevums ir solidāra valsts un privātā partnerība. "Tas nozīmē, ka privatajām izglītības iestādēm nepieciešami tādi paši finanšu noteikumi kā valsts izglītības iestādēm, skaidro partija, uzskatot, ka tas veicinās izglītības pieejamību novados un valsts pierobežā, izglītības kvalitāti, nodarbinātību un skolas izvēles brīvību.
KDS uzsver, ka "cilvēka sociālā izcelšanās nevar un nedrīkst būt par galveno faktoru tā nākotnei", tāpēc "visiem ir jābūt vienādām iespējām saņemt labu izglītību un profesionālo sagatavotību". "Tikai tad, kad valsts izmainīs savu attieksmi pret jauniešiem, mainīsies jauniešu attieksme pret valsti. Izglītībai jābūt tādā kvalitātē, lai jauniešiem tā nodrošinātu labu patstāvīgā darba sākumu. Arī valstij jāuzņemas atbildība, lai jaunieši atrastu darbu un nodrošinātu dzīvi Latvijā," pausts programmā.
Arī nodrošinātas vecumdienas ir viena no KDS prioritātēm, kas uzsver, ka valsts vecuma pensijām "jābūt pietiekamām, lai veiktu nepieciešamos ikdienas maksājumus un nodrošinātu labklājību". Savukārt veselības aprūpei jāorientējas uz pacientu un tai jābūt konkurētspējīgai un ekonomiskai. Šim nolūkam partija sola novērst monopolu ietekmi farmācijā un ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.
Partijas Rīgas saraksta galvgalī ir partijas priekšsēdētāja Māra Viktorija Zilgalve, bet kopumā Rīgā kandidē 24 partijas pārstāvji. Otrais numurs sarakstā ir bijušais Kurzemes izpilddirekcijas vadītājs, KDS ģenerālsekretārs Armands Agrums, bet trešā – vēsturniece Maija Stefane. Ceturtais KDS Rīgas sarakstā ir SIA "Baltic Trans" valdes loceklis Mareks Raups, bet piektais - Latvijas Jūras akadēmijas prorektors, pirmais Jūras spēku komandieris Ilmars Lešinskis.
KDS Vidzemes sarakstā ir 13 kandidāti, un ar pirmo numuru startē SIA "Priede - 9" valdes locekle Ilma Andersone. Otrais numurs piešķirts pensionārei Vijai Muceniecei, trešais - Ainažu Jūrskolas muzeja vadītājai Ivetai Erdmanei, ceturtais - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāles "Rīgas Doms" vadītājai Astrīdai Pantelei, bet piektais - kombināta "Laimdota" frizierei Gaļinai Vološinai.
Latgales vēlētājiem KDS piedāvā sešus deputātu kandidātus, kā pirmo sarakstā iekļaujot Latgales priekšpilsētas mūzikas skolas direktora vietnieku Aleksandru Zeimuļu-Priževoitu. Otrais ir pensionārs, bijušais Jūras spēku virsnieks Viktors Ceļapīters, trešā - Maltas 1. vidusskolas vācu valodas skolotāja, Rēzeknes Augstskolas docente Emīlija Strode, ceturtā - biedrības "Pilnveidības skola Pirmavots" vadītāja un dibinātāja Biruta Viktorija Komolova, bet piektā - AS "Grindeks" iekārtu operatore Ingita Pole.
Kurzemes sarakstā KDS pirmajā vietā izvirzījusi Liepājas tiesas tiesnesi Sandru Briķi, kas pērn izcīnīja tiesnešiem tiesības kandidēt vēlēšanās, neatkāpjoties no amata. Otrais numurs Kurzemē ir jurists, parādu piedzinējs un tieus darbinieks Jurijs Bušenieks, trešais – apsardes uzņēmumu vadošs darbinieks Romans Nakipovs, ceturtā – angļu valodas pasniedzēja Aija Raudiņa, bet piektais - Elektronisko sakaru direkcijas Liepājas Reģionālā punkta vecākais radio komunikāciju inženieris Armands Pauris.
No partijas deputātu kandidātiem 63,6% ir augstākā izglītība, 33,3% - vidējā, bet 3% - pamata. Kandidātu vidējais vecums ir 52,3 gadi, jaunākajam pretendentam ir 24 gadi, bet vecākajam - 76 gadi.
Jau ziņots, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī. Sarakstus startam vēlēšanās līdz šim iesniegušas 12 partijas un partiju apvienības. Ceturtdien ir pēdējā diena kandidātu pieteikšanai.