Foto: LETA
Bijušais premjers Vilis Krištopāns, kura izteiciens par Latviju kā muļķu zemi jau kļuvis par folkloru, atzīst, ka dažreiz viņam rodas sajūta, ka ar šo teicienu viņš "šai zemei kaut kādu lāstu uzlicis", intervijā "Neatkarīgai Rīta Avīzei" sacījis Krištopāns.

Viņš uzskata, ka pēdējo gadu laikā "plaisa starp Latviju un pārējo pasauli nevis samazinās, bet palielinās", bet ar ārkārtas Saeimas vēlēšanām situāciju diez vai varētu vērst par labu, jo atlaižot "jau tā švako" Saeimas sastāvu, visticamāk vietā nāks tie paši vai švakāki.

Atceroties savu par folkloru kļuvušo teicienu, Krištopāns stāstījis, ka toreiz ar vienu žurnālistu sēdēja kafejnīcā, un viņš kaut ko sarunā izmetis par muļķu zemi, bet vēlāk tas tika nopublicēts. "Tagad man reizēm ir sajūta, ka ar šo teicienu esmu šai zemei kaut kādu lāstu uzlicis. Dažkārt domāju, kas man būtu jāsaka, lai šo lāstu noņemtu un valsts uzplauktu?" paudis Krištopāns.

Viņš arī paudis pārliecību, ka Latvijas problēma ir tāda, ka "latviešu ir šausmīgi maz". "Latvijas valsts teritorijā vajadzētu dzīvot 15–17 miljoniem iedzīvotāju. Tas būtu normāli. Mēs esam nepilni divi miljoni. Gandrīz puse – krievi – nekad pie varas nav bijuši. Cik tos gudros un spējīgos no miljona var salasīt? Tas pats sportā. Nu nevar no miljona atlasīt basketbolistus, kas apspēlēs Spāniju vai Franciju. Nevar. Mums ar Saeimas atlaišanu sanāca vēl trakāk. Piemēram, paņemsim "Rīgas Dinamo", visus atlaidīsim un paņemsim nākamos 30. Kādi tad viņi būs? Tā rīkojās [toreizējais prezidents Valdis] Zatlers. Viņš jau tā to švako sastāvu atlaida un saka – ņemam nākamos. Būs vēl švakāki. Vai tie paši," klāstījis ekspremjers.

Jau ziņots, ka pēc Saeimas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, 28.maijā Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.

Viņš atzina, ka nolēmis rīkoties radikāli un šis lēmums prezidenta vēlēšanu priekšvakarā ir politiski un konstitucionāli sarežģīts, un var mazināt viņa izredzes tikt pārvēlētam uz otro termiņu. Taču viņa kā prezidenta pienākums ir rīkoties valsts labā nevis savā labā, uzsvēra Zatlers. 2.jūnijā Zatlers prezidenta vēlēšanās zaudēja piecu Zaļo un Zemnieku savienības deputātu izvirzītajam kandidātam, eksbaņķierim Andrim Bērziņam, kurš kļuva par prezidentu.

Savukārt Zatlers 23.jūnijā - dienā, kad 94% referenduma dalībnieku atbalstīja Saeimas atlaišanu – nodibināja savu Zatlera Reformu partiju, kas piedalīsies ārkārtas vēlēšanās, kas notiks 17.septembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!