Kritika, kura pēdējā laikā izteikta medijos un sociālajos tīklos par Krišjāņa Barona ielas ietvju dizainu Rīgā, ir politizēts process, atzina ainavu arhitekte un Barona ielas ietvju dizaina veidotāja Helēna Gūtmane.

Daļu no sociālajos medijos paustās kritikas viņa saista ar nākamajā gadā gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām, norādot, ka tas ir hibrīdkarš. "Starp viņiem [kritikas paudējiem] ir arī tie, kuriem tiešām rūp pilsētvides kvalitāte un vispār Rīga kā tāda, un ir arī tie, kuriem ir mērķis nākamā gada vēlēšanās, un šis stils ir ļoti, ļoti redzams," uzsvēra Gūtmane, piebilstot, ka daļēji varētu piekrist konstruktīvas kritikas paudējiem, bet viņai nav pieņemami pārmetumi no tiem, kuri kritizē Rīgas domes darbību gaidāmo vēlēšanu dēļ.

Viņa norādīja, ka sociālajos tīklos publicētie attēli ir vai nu pagājušā gadā veikto ielu remontdarbu fotouzņēmumi, vai arī fotogrāfijas, kurās bruģis atainots no realitātē neatbilstoša rakursa. "Ir skaidrs, ka iela ir gara un nevar saprast, par kuru vietu ir runa - daži speciāli ielika kaut ko citu, piemēram, "nopostoja" fotogrāfiju uz veloceliņa lūku ar asfaltu - (..) tā ietve ir pagājušā gada būvniecības laikā un tas ir ļoti nekorekti, " uzsvēra ainavu arhitekte.

Sabiedrības neviennozīmīgo reakciju Gūtmane skaidroja ar to, ka cilvēki pierod pie esošās kārtības un ka ir grūti pieņemt jaunus risinājumus, tostarp ietvju dizainā. "Daļēji [sabiedrības reakcija] izskaidrojama arī ar to, ka mums pilsētā ir tikai pelēkas ietves, izdangāts asfalts un pelēkais bruģis, kuru citās valstīs ieklāj tikai stāvvietās. To pat neražo vairs – pat stāvvietām ir pašlaik advancētāki risinājumi (..). Pie mums tas [pelēkais bruģis] visur ir uz ielām, un cilvēki pie tā ir pieraduši. Viņi nav redzējuši neko citu," stāstīja ainavu arhitekte.

Pēc Gūtmanes teiktā, cilvēku kolektīvās emocijas nosaka emociju tēli, un tie caur gadsimtiem ir pārnesti mitoloģijā, mākslā, literatūrā, kino, teātrī, veidojot priekšstatus par to, kas cilvēkiem patīk vai nepatīk. "Mēs neesam no tā brīvi. Katrā kultūrā ir savi priekšstati. Ja mums nekad nav bijušas nekādas citas ielas un cilvēki ir redzējuši tikai kaut ko tādu, ir skaidrs, ka viņiem ir jautājumi. Ja mediji padotu pozitīvi un uzrakstītu beidzot salīdzinājumu – paskatieties kā ir Anglijā un kā ir pie mums, paskatieties, kā ir darījis [dāņu arhitekts un pilsētvides dizaina konsultants] Jans Geils, ko viņš projektē, un kā ir pie mums, es domāju, ka sabiedrības attieksme būtu citādāka," skaidroja Barona ielas ietvju dizaina autore.

Jau ziņots, ka sociālajos tīklos "Twitter" un "Facebook" novērots, ka vairāki to lietotāji pauduši neizpratni par jaunā ietves seguma dizainu, dažiem norādot, ka ietves segumam izmantoti dažādu materiālu pārpalikumi. Savukārt kāds cits uzsvēris, ka segums, kurš paredzēts, lai atvieglotu neredzīgo pārvietošanos, esot ieklāts nepilnīgi.

Tāpat vēstīts, ka Rīgā vairākās ielās notiek remontdarbi, no kuriem lielāko daļu Rīgas dome solīja pabeigt līdz šā gada 1. septembrim. Pabeigt bijis paredzēts arī ietves pie skolām. Savukārt pārējo ietvju remontu paredzēts noslēgt septembra pirmajā nedēļā

Ietves atsevišķos Brīvības ielas posmos tikšot pabeigtas līdz 8. septembrim. Savukārt posmā no Aleksandra Čaka ielas, kur notiek arī darbi ar komunikācijām, tie varētu ritēt vēl visu septembri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!