Foto: F64
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nepiekrīt ekspremjera, Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) teiktajam, ka finanšu uzraugi AS "Parex bankas" krīzē ir "vienkārši sēdējuši un skatījušies, kā viss apkārt brūk".

Oponējot Godmaņa pārmetumiem, Krūmane uzsver, ka, tieši pateicoties atbildīgo personu savlaicīgai rīcībai, tika pieņemti nozīmīgi lēmumi un veiktas darbības, kas bija izšķirošas situācijā, kas pastāvēja "Parex bankā", lai glābtu Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.

Biznesa portālam "Nozare.lv" FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, informējot par Krūmanes skatījumu attiecībā uz finanšu uzraugu līdzšinējo darbu, norādīja, ka tieši pēc FKTK vairākkārtējiem ierosinājumiem valdība pieņēma lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai".

Tāpat FKTK bijusi tā iestāde, uz kuras iesnieguma pamata jau 2008.gadā Ģenerālprokuratūrā tika sākta izmeklēšana par bijušo bankas akcionāru darbībām, kā arī, balstoties uz FKTK sniegto informāciju, ir ierosināts kriminālprocess pret bijušajiem bankas akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par subordinētā kapitāla izcelsmi.

Krūmane arī norāda, ka "Parex bankas" pārņemšanas posmā bija vērojama politiskā ietekme uz šo procesu, jo sākotnēji bankas akcionāri pēc palīdzības vērsās nevis pie uzraudzības iestādes, bet gan pie Godmaņa kā valdības vadītāja. Turklāt FKTK atgādina, ka Godmaņa bijušie "Latvijas ceļa" partijas biedri, tostarp ekspremjeri Valdis Birkavs un Andris Bērziņš, kā arī Karina Pētersone savulaik ilgstoši ir strādājuši "Parex bankas" padomē.

Tanī pat laikā Krūmane daļēji piekrītot Godmaņa teiktajam, ka Latvijas finanšu sektora uzraugi iepriekšējo krīžu laikā pieļāva nolaidību. "Ir skaidrs, ka jau vairākus gadus pirms "Parex bankas" pārņemšanas bija nepieciešama padziļināta analīze par sektoru, taču par pagātni ir jājautā iepriekšējai FKTK vadībai, kas, kā zināms, 2008.gadā aizgāja strādāt uz Zviedriju," norādīja Krūmane.

Savukārt, runājot par notikumiem, kas norisinājās līdz 2001.gadam, kad tika izveidota FKTK, esot jājautā Latvijas Bankas vadībai, kuras pakļautība bija kredītiestāžu uzraudzība.

Jau kopš 2008.gada vidus, kad Krūmane tika uzaicināta vadīt FKTK, viņa esot vairakkārt norādījusi, ka nepietika tikai ar "asinsspiediena" mērīšanu, bet bija nepieciešams savlaicīgs sistēmas "rentgens".

"Ir acīmredzami, ka iepriekšējos gados ne no banku vadītāju, ne no uzraudzības institūciju, ne valstu valdību puses kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī netika pietiekami novērtēts banku darbībai piemītošo risku raksturs un apjoms," atzīst Krūmane.

Pēc FKTK pārstāvju teiktā, kopš 2008.gada, kad tika nomainīta FKTK vadība, ir veikta virkne pasākumu Latvijas uzraudzības reformēšanai, tai skaitā ir panākta kapitāla bāzes stiprināšana, analizēti banku valdes un kredītkomiteju sēžu protokolu, pastiprināta uzraudzība uz banku iesniegto pārskatu analīzes pamata, veikts daudz vairāk pārbaužu klātienē un pastiprināts banku iekšējās kontroles un risku pārvaldības regulējums, kā arī esot panākta finanšu sistēmas stabilitātes noturēšana kopumā.

Būtiska loma esot piešķirta arī sabiedrības informēšanai un informācijas atklātībai, tādēļ arī FKTK mājaslapā katram interesentam ir pieejama informācija par "Parex bankas" pārņemšanas gaitu.

Krūmanes vadībā sāktais uzraudzības kurss parādot, cik daudz nepilnību pastāvēja tirgus uzraudzībā līdz 2008.gada vidum, taču pēc tam esot sākta Latvijas finanšu sektora "ārstēšana".

FKTK arī norāda, ka izvērtējums par finanšu krīzes cēloņiem jau ir veikts Eiropas Savienības (ES) līmenī, dodot arī savus ieteikumus veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām. Uz jautājumu, vai FKTK ir veikusi iekšējo vērtēšanu un vai tās gaitā atklāta kāda darbinieka nolaidība "Parex bankas" krīzē, Dravniece norādīja, ka par "Parex bankas" pārņemšanu izmeklēšanu veica Ģenerālprokuratūra, tajā skaitā sniegt skaidrojumus tika aicināti arī FKTK atbildīgie darbinieki un speciālisti. Galu galā ticis pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu par iespējamiem valsts amatpersonu pārkāpumiem "Parex bankas" pārņemšanas procesā, līdz ar to izvērtējums jau esot veikts.

Tanī pat laikā tiek uzsvērts, ka ļoti svarīgi ir noteikt, vai bankas vadītāji pirms valsts atbalsta saņemšanas iepriekšējos gados bija izdarījuši visu iespējamo, lai šāda valsts palīdzība nebūtu nepieciešama. "No kriminālām darbībām nav pasargāts neviens, tāpēc tagad ir sākta tiesvedība par zaudējumu piedziņu un ir ierosināts kriminālprocess pret bijušajiem bankas akcionāriem," norāda Dravniece.

Intervijā laikraksta "Vesti Segodņa" pielikumam "Delovije Vesti" ekspremjers Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) norāda, ka Latvijas finanšu sektora uzraugi iepriekšējo krīžu laikā pieļāva nolaidību, tomēr savus amatus nav zaudējuši joprojām.

"Latvijā bija trīs dažādas krīzes, kas saistītas ar bankām, - 1995., 1998. un 2008.gadā. To dēļ krita valdības, taču viens palika nemainīgs - Latvijas Bankā un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā sēdēja tie paši cilvēki. Viņi tur sēž joprojām. Vai jums neliekas, ka tas ir nedaudz dīvaini? Jo, pēc būtības, tieši viņi bija atbildīgi par visām šīm banku krīzēm - viņi vienkārši sēdēja un skatījās, kā viss apkārt brūk," akcentē politiķis.

Kā piemēru viņš min faktu, ka līdz brīdim, kad pie viņa vērsušies "Parex bankas" akcionāri, no bankas aizplūduši 12% naudas. "Jūs taču saprotat, ka mēs esam maza valsts un visi viens otru pazīst. Tas ir - lēmums bija jāpieņem daudz agrāk," atzīst Godmanis, kurš tajā laikā ieņēma premjera amatu.

Godmanis piekrīt, ka, iespējams, viņam bija jārosina izvērtēt finanšu tirgus uzraugu kompetenci, tomēr norāda, ka tajā situācijā bija nepieciešams koncentrēties citām lietām.

Ekspremjers atskatās uz notikumiem 2008.gada nogalē un norāda, ka "Parex banka" bija jāglābj, pretējā gadījumā iestātos vispārējs sabrukums.

2008.gada decembrī nebija pieejami 37% Latvijas Bankas ārējo aktīvu. "Situācija bija tik sarežģīta, un visi to saprata, ka neglābt "Parex" bija vienkārši neiespējami - sabruktu visas pārējās bankas ar Latvijas kapitālu. "Kolapss būtu kolosāls - apstātos visas transakcijas, visas kredītkartes, apstātos tranzītbizness, notiktu totāla atbrīvošanās no vietējās valūtas un tehniska devalvācija."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!